Kritušo Krievijas karavīru vidū ir 523 ārvalstnieki no 28 valstīm, kuriem līguma parakstīšanas brīdī nebija Krievijas pilsonības.
Visvairāk starp kritušajiem ārvalstniekiem ir Tadžikistānas un Uzbekistānas pilsoņi - attiecīgi 72 un 66 cilvēki. Vairāk nekā puse no viņiem uz fronti nokļuva no Krievijas cietumiem, noslēdzot līgumus, visbiežāk ar krievu algotņu bandu "Vagner".
Kopš 2023.gada Krievijas Aizsardzības ministrija vervē cietumniekus nosūtīšanai karot uz Ukrainu. Savukārt migrantiem nereti apmaiņā pret karošanu tiek solīta iespēja iegūt Krievijas pilsonību paātrinātā kārtībā.
Starp kritušajiem ir arī 70 Nepālas pilsoņi un vairāk nekā 60 cilvēku no Gruzijas, galvenokārt no separātiskajiem Dienvidosetijas un Abhāzijas reģioniem, kā arī 54 Ukrainas pilsoņi - galvenokārt ieslodzītie.
Pagājušajā gadā Ukrainā tika nogalināts arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieces Džulianas Glosas dēls, 21 gadu vecais Maikls Gloss, kurš karoja Krievijas pusē.
Dienvidkorejas izlūkdienesti lēš, ka Krievijas pusē varētu būt gājuši bojā arī aptuveni 600 Ziemeļkorejas karavīri, taču viņu identitāte vēl nav noskaidrota.
"Mediazona" un BBC žurnālisti ar brīvprātīgo komandas palīdzību kopš atkārtotā iebrukuma sākuma apkopo medijos, valdības tīmekļa vietnēs vai sociālajos tīklos publicētos datus par bojāgājušajiem Krievijas karavīriem. Ziņojumā netiek izmantota Ukrainas vai Rietumvalstu izlūkdienestu informācija.
Šajās aplēsēs nav iekļauti okupētajā Donbasā Krievijas izveidoto "tautas republiku" militāro formējumu zaudējumi, kā arī Krievijas pusē karojošie Krimas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu kritušie iedzīvotāji.
Žurnālisti uzsver, ka Krievijas armijas reālie zaudējumi ir lielāki, jo ne visas ziņas par Krievijas karavīru bojāeju nonāk atklātos avotos.