Ņemot vērā, ka ir paziņots par gāzes un elektrības cenu milzīgu kāpumu, plānoto darbaspēka izmaksu pieaugumu un citus apstākļus, nākas secināt, ka turpmāk sagaidām nevis mērens, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs pārtikas cenu pieaugums, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Neskatoties uz Covid -19 satricinājumiem valstī jau vesela gada garumā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati liecina, ka gaļas patēriņš globāli ir audzis kopš 1961. gada. Cilvēku kļūst vairāk, un arī viņu rocība aug, tāpēc gaļu var atļauties aizvien vairāk ļaužu. Taču 2019. gadā notika kas neticams – gaļas ražošanas apjomi un līdz ar to arī patēriņš nedaudz samazinājās. Un tāpat arī 2020. gadā.
Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 18,2% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pirmdien publicētie dati.
Domājot par to, kā stimulēt savas valsts ekonomiku krīzes laikā, ļoti nozīmīga loma ir pircēju patriotismam attiecībā uz vietējo ražojumu iegādāšanos. Mūsu valstī šajā ziņā ir izteikts uzsvars uz pārtikas rūpniecības ražojumiem. Kā atzīst veikalnieki, mūsu valsts pārtika ir labas kvalitātes un pircēji to pērk labprāt. Taču vienlaikus arī valstij jācenšas stimulēt patērētāju izvēli ar pircēju maka biezuma pieaugumu, jo rezultātā ieguvēji būs ne tikai pircēji, kuri būs iegādājušies svaigus, veselīgus un vienlaikus lētākus pārtikas produktus, bet arī ražotāji un tirgotāji, kuri varēs tikt pie labākiem finanšu rādītājiem, un galu galā arī valsts ar kopējās labklājības pieaugumu un budžetā iekasētiem nodokļiem.
Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.
Ugunsgrēkā Beirūtas ostā ceturtdien izdegusi Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas noliktava ar pārtikas krājumiem, ceturtdien paziņojusi komiteja, brīdinot, ka tās darbība var tikt nopietni traucēta.
Latvijas labējie un centriskie politiķi, viņu vidū arī šobrīd pie varas esošā valdības koalīcija, allaž deklarē savu proeiropeisko kursu, aizvien aicinot Latvijas likumdošanā ieviest normas, kas ir vispārpieņemtas Eiropas Savienībā (ES).
Vecāka gadagājuma cilvēki biežāk nekā citas vecuma grupas izvēlas Latvijas ražotāju produkciju – priekšroku pašmāju ražotai pārtikai pēdējā gada laikā devuši 33% iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 75 gadiem, liecina jaunākā nozares apskata Maxima mazumtirdzniecības kompass pētījuma rezultāti.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāju pirktā pārtika ir piena produkti, dārzeņi un maize, liecina mazumtirgotāja Maxima Latvija mazumtirdzniecības apskatā Maxima mazumtirdzniecības kompass pieejamie dati.
Libānas iedzīvotāji piedzīvo smagu pārtikas krīzi, paziņojis šīs valsts premjerministrs Hasans Diabs, brīdinot, ka drīz daudzi cilvēki nevarēs atļauties pat maizi.