Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja Plastmasu saturošu izstrādājumu likuma projektu, kas paredz no jūlija ieviest vienreizlietojamās plastmasas daļēju aizliegumu.
Vēl nesen mūs aicināja veikalos nelikt produktus plastmasas maisiņos, augļus svērt bez iepakojuma un uz veikalu nākt ar savu maisiņu. Taču tagad pat katra bulciņa veikalu plauktā ietīta pārtikas plēvē, rieksti sasvērti plastmasa kastēs. Biežāk lietojam sejas maskas, arī – vienreizējos cimdus. Sākot vairāk ražot dezinfekcijas līdzekļus, vairāk vajadzēja arī plastmasas pudelīšu. Ja pieaug šo materiālu daudzums, attiecīgi vairāk ir arī atkritumu, kas nav laba ziņa vides aizsardzībai. Taču par nozari atbildīgajā Vides un reģionālās attīstītības ministrijā (VARAM) līdz šim nav lēsuši jaunās situācijas ietekmi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Rīgas dome varētu veikt grozījumus saistošajos noteikumos, lai, līdzīgi kā citas Baltijas galvaspilsētas, noteiktu liegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamās plastmasas traukus, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Pasaules lielākā ikdienā izmantojamo plastmasas priekšmetu ražotājvalsts un patērētājvalsts Ķīna paziņojusi par jaunu plānu līdz 2025. gadam par 30% samazināt plastmasas atkritumu apjomu, nosakot arī vienreizlietojamo plastmasas maisiņu un salmiņu izmantošanas aizliegumu, vēsta CNN.
Tallinā no 1.oktobra stāsies spēkā aizliegums publiskos pasākumos lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus, un šo pasākumu rīkotājiem arī būs jānodrošina atkritumu šķirošana, ceturtdien atgādinājis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.
Lai glābtu pasaules ūdeņus no cilvēka roku radītās plastmasas piesārņojuma viļņiem, Eiropā un arī soli pa solim Latvijā jau sākta cīņa pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu ar likumā iekļautiem noteikumiem. Kā tas maina publisku pasākumu rīkotāju ikdienu?
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet tā aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.
Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietojam un izmetam, bet arī ieelpojam, ēdam un dzeram. Zinātnieki brīdina: mikroplastmasa – šis modernais piesārņojums labklājības laikmetā – nesadalās nekad, vien top sīkāks un sīkāks, vienlaikus apdraudot dzīvos organismus un ietekmējot to smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.
Kanāda no 2021.gada aizliegs vienreizlietojamo plastmasu, pirmdien paziņoja premjerministrs Džastins Trudo, uzstājot, ka izaicinājums visai pasaulei ir pakāpeniski atteikties no plastmasas pudelēm, salmiņiem un maisiņiem, kas piesārņo okeānus.
Eiropas Parlaments (EP) trešdien ar pārliecinošu balsu pārsvaru apstiprināja priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu un citu priekšmetu tirdzniecību.
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, 2021. gadā stāsies spēkā vairāku plastmasas izstrādājumu aizliegums. Tas nozīmē, ka vairs nevarēs izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus, kokteiļu salmiņus, vates kociņus un balonu kātiņus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan norāda, ka visiem šiem plastmasas izstrādājumiem ir daudz alternatīvu un aizliegums arī neatstās lielu negatīvu iespaidu uz uzņēmējiem Latvijā, jo tādu, kas ražo vienreizlietojamos plastmasas traukus, esot salīdzinoši maz.
Vienreizlietojamajiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem), vairs netiks piemērots atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa, paredz valdības atbalstītās izmaiņas Dabas resursu nodokļu likumā.
