Šī gada pirmo divu mēnešu dati apstiprina, ka rūpniecība arī šogad būs svarīgākā izaugsmes virzītāja. Tās devums ir jo īpaši svarīgs brīdī, kad pakalpojumu eksporta nozarēm klājas visādi — dažām ļoti labi, dažām ne gluži.
Latvijas uzņēmums Felici atklājis dabīgo mušļu ražotni Ādažos. Investīcijas 600 000 eiro apmērā ļāvušas 750 m² ražotnē izbūvēt jaunākās iekārtas, kas ražo vairāku veidu graudaugu galaproduktus, nodrošinot pareizās proporcijas un augstu kvalitāti, portālu Diena.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.
Apstrādes rūpniecības izlaide janvārī pret iepriekšējo mēnesi saruka par skaudriem 2,3%, bet pieaugums gada griezumā par 4,2% ir vājākais kopš 2016. gada augusta. Apgrozījums apstrādes rūpniecībā janvārī audzis ievērojami straujāk par izlaidi jeb par 10,3%, starpība pārsniedz ražotāju cenu inflāciju. Arī mēneša griezumā apgrozījums audzis par 2,7%, krasi kontrastējot ar ražošanas izmaiņām. Tas rāda, ka sarežģījumi šoreiz bijuši drīzāk nevis pieprasījuma, bet piedāvājuma pusē, jo īpaši kokapstrādē, kur šajā laikā daļā uzņēmumu strauji tukšojās gatavo produktu noliktavas.
Pēc straujās izaugsmes pērn 8% apmērā šī gada janvāri apstrādes rūpniecība iesāk mierīgi. Janvārī gada laikā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 4,4% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Vairākās nozarēs iezīmējušies mīnusi, tostarp kokrūpniecībā, bet virkne nozaru turpina uzrādīt labu sniegumu, īpaši automobiļu ražošana, kur izdevies noturēt izaugsmes tempu 30% apmērā.
Ekonomiskais uzrāviens, kas pasaules tautsaimniecībā sākās 2016. gada otrajā pusē, turpinājās arī pērn. Tas pavēra jaunas iespējas Latvijas ražojošajam sektoram, parādoties arī apstrādes rūpniecības statistikā. Tā liecina, ka pērn Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izdevās kāpināt ražošanas apjomus par 8,2%, tādējādi sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2012. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai arī decembrī pieauguma temps nedaudz kritās, 2017. gadā rūpniecības produkcijas apjoms ir audzis par 8,5%. Apstrādes rūpniecībā pieaugums bija 8,2%. Apjomu palielinājumu veidoja gan augošais pieprasījums vietējā, gan arī eksporta tirgos. Būvniecības aktivizēšanās ir ļāvis audzēt apjomus ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+18,5%). Labvēlīgi apstākļi pērn bija izveidojušies elektroenerģijas eksportam, kā ietekmē par 8,2% palielinājās apjomi elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē (+8,2%).
Apstrādes rūpniecība noslēdza 2017. gadu ar mēreni priecīgu noti. Decembrī izlaide pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3%, tādējādi gada griezumā apjomu kāpinot par 7,7%. Savukārt gadā kopumā ražošanas apjoms palielinājās par 8,2%. Pateicoties ieguves rūpniecības lieliskajam sniegumam: +18,5%, rūpniecība kopumā pērn auga par 8,5%.
Pērnā gada novembris bija kārtējais Latvijas apstrādes rūpniecībai labvēlīgais mēnesis, tā sasniedza kārtējo ražošanas rekordu. Taču pieaugums gada griezumā bija neparasti atšķirīgs rūpniecībā kopumā un apstrādes rūpniecībā, attiecīgi 3.6% un 9.1%.
Latvijas audio tehnoloģiju iesācējuzņēmums Sonarworks piesaistījis investīcijas pusmiljona eiro apmērā no Igaunijas riska kapitāla fonda Karma Ventures, kuru radījuši divi uzņēmuma Skype līdzdibinātāji. Kā norāda Sonarworks vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms, jaunās investīcijas ļaus attīstīt produktus, kas būtiski uzlabos mūzikas klausītāju pieredzi visā pasaulē.
Ekspertu iepriekšējās prognozes par labo rūpniecības konjunktūru sevi attaisnojušas pilnībā.
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 8,4%. Ražošana turpina būt par vienu no mūsu valsts ekonomikas dzinējspēkiem, veiksmīgi izmantojot pasaules tautsaimniecības konjunktūras uzlabošanos.
Bruņošanās sacensība, kuras mērķis ne vienmēr ir gatavoties karam, bet gan potenciālā pretinieka atturēšana, atstāj pozitīvu ietekmi arī uz ekonomiskajiem procesiem – veicina ražošanu un pakalpojumu sfēru, palielina pieprasījumu pēc darbarokām un vairo korporatīvo peļņu, kas savukārt ļauj labi pelnīt tiem, kuri iegulda ar aizsardzības sektoru saistīto uzņēmumu vērtspapīros. Šajos finanšu instrumentos, izmantojot plašo banku un brokeru sabiedrību klāstu, finanšu resursus var ieguldīt arī Latvijas iedzīvotāji, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.