Otrdien, 20.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīkojuma projektu, kas paredz ārstniecības iestādēm piešķirt 5,72 miljonus eiro valsts galvoto aizdevumu saistību atmaksai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem, kas netika izlietoti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā, portāls Diena.lv uzzināja Veselības ministrijā.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šobrīd ir uzsācis iekšējo reorganizāciju Veselības ministrijā (VM), tā trešdien žurnālistiem sacīja pats ministrs, runājot par korupcijas riskiem veselības sektorā. Belēvičs minēja, ka viņa vadītā ministrija ir vissliktāk atalgotā ministrija ar vismazāko ierēdņu skaitu, bet apsaimnieko vislielāko budžeta naudu.
Veselības ministrija (VM) neplāno ar atsevišķiem lēmumiem lūgt Ministru kabinetam piešķirt uzreiz visu finansējumu slimnīcu valsts galvoto aizdevumu segšanai, bet gan rosinās nākamo gadu budžetos izveidot speciālu programmu aizdevuma apmaksai, aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksā tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, informē VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
Ceturtdien Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) panākusi vienošanos par proporcionālāku veselības aprūpei papildus piešķirto līdzekļu sadali nākamajam gadam.
Tas, ka slimnīcās strādājošie ārsti izglītību ir ieguvuši
atšķirīgos laika periodos un pat pirms vairākiem gadu desmitiem,
šķiet, nevienam nav noslēpums. Tomēr tas nenozīmē, ka ar tolaik
iegūtajām zināšanām pietiek, lai strādātu mūsdienu apstākļos, kur
tehnoloģijas un metodes attīstās pat mēnešu un nedēļu laikā. Līdz
ar to ārstu, māsu un cita personāla uzdevums ir nemitīgi turpināt
sevi izglītot. Nenoliedzami - tas gan ir dārgs prieks, ko ārsti
bieži vien sedz arī no savas kabatas, taču atbalstu mēģina
nodrošināt arī pašas slimnīcas.
Pirmskrīzes gados slimnīcu tehniskās "bruņošanās" sacensība ritēja pilnā sparā - jo labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, jo iespējams piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas. Patlaban situācija mainījusies, vēsta laikraksts Diena.Slimnīcās apgalvo, ka rūpīgi tiek izsvērts, kādas tehnoloģijas iegādāties, tajā skaitā izvērtējot arī pieejamo aprīkojumu citās - tuvākajās - ārstniecības iestādēs.
Nepietiekamais atalgojums, ārzemju vilinājums un darbs privātpraksēs ir iemesls, kāpēc Latvijas reģionos speciālistu trūkums slimnīcās jau ir katastrofāls. Turpretim lielajās slimnīcās Rīgā galvassāpes šo iemeslu dēļ vēl neizjūt. Lai gan ir dažas specialitātes, kurās ir vakances, tomēr situācija ir daudz labāka, arī ārzemju speciālisti tiek piesaistīti tikai atsevišķos gadījumos, pirmdien raksta Diena.
Gada pēdējie mēneši slimnīcām varētu būt smagi. Šāds secinājums izriet no otrdien valdībā pieņemtā lēmuma pagaidām nepiešķirt gandrīz 14 miljonus eiro slimnīcām infrastruktūras uzturēšanai un pacienta iemaksu mazināšanai, bet skatīt to atkārtoti augustā. Tas gan nozīmē, ka pacientu parādi ārstniecības iestādēm varētu tikai palielināties un, iespējams, slimnīcas nevarēs nodrošināt pacientiem pakalpojuma apjomu vismaz pagājušā gada līmenī, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Ministru kabinets otrdien vēl nepieņēma lēmumu par papildu 13,97 miljonus eiro piešķiršanu veselības nozarei. Veselības ministrija (VM) līdzekļus prasīja slimnīcām un pacienta iemaksu mazināšanai.
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi pieprasījumu valdībai par papildu finansējuma piešķiršanu 13,77 miljonu eiro apmērā no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finansējums nepieciešams slimnīcām un pacienta iemaksu mazināšanai, portālu Diena.lv informēja VM.