Par studentu uzņemšanas rezultātiem, populārākajām programmām, potēšanos un bezmaksas augstāko izglītību Aismas Orupes saruna ar Daugavpils Universitātes rektora vietnieku attīstības jautājumos Jāni Kudiņu.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 163 900 eiro, pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, raksta LETA.
23. un 24.aprīlī Latvijā norisināsies ikgadējā ārzemju izglītības izstāde Starptautiskās izglītības dienas, kuru organizē Baltic Council for International Education sadarbībā ar aģentūru Meridian Group.
Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Humanitāro zinātņu programmās šobrīd mācās kopumā 6161 studējošais, no tiem 2073 jeb 34% studē par maksu. No tematiskajām grupām lielākā ir filoloģija un valodniecība, tai seko literatūra un lingvistika, svešvalodas, vēsture un antropoloģija, filozofija un ētika, reliģija un teoloģija, kā arī māksla (vizuālā, mūzikas, skatuves u. c.), kas gan zināmā mērā būtu skatāma kā atsevišķa joma, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Latvijas augstskolās studējošajiem ārvalstniekiem, kuri studijas sāks šogad, studiju programmu apguves pirmais semestris tiks īstenots attālināti, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Vairākums mācību iestāžu sliecas uz to, ka no 1. septembra gan studenti, gan pasniedzēji skatīs cits citu auditorijās, taču daļa augstskolu vēl nav izlēmušas, kā rīkosies, jo gaida informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM).
No nākamā studiju gada doktorantūrā studējošajiem būs iespēja saņemt atalgojumu – vismaz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, un to līdz 2023. gada beigām finansēs ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie noteikumu grozījumi un jaunais doktorantūras modelis, portālu Diena.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Covid-19 radīto seku dēļ arī augstākās izglītības iestādēs būs pagarināts uzņemšanas termiņš, kā arī atbilstoši esošajai situācijai tiks mainīta uzņemšanas kārtība. Termiņš būs atkarīgs no tā, kad būs centralizētie eksāmenu rezultāti – tie tiek solīti līdz jūlija beigām. Latvijas augstākās izglītības iestāžu vadība apliecinājusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka tās ir gatavas uzņemt jauniešus arī ar gada atzīmi, ja centralizētie eksāmeni drošības apsvērumu dēļ tomēr tiks atcelti. Pašlaik plānots, ka skolēnam būs jānokārto trīs obligātie centralizētie eksāmeni – izvēlētajā svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā.