Eiropas Komisija (EK) otrdien aicinājusi sociālo mediju gigantus, tostarp Facebook un Google ieņemt stingrāku nostāju pret dezinformāciju pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Soctīklu gigantam Facebook piederošā ātrās ziņapmaiņas vietne WhatsApp noteikusi ierobežojumus, kas Indijā izmēģinājuma kārtā ir spēkā jau pusgadu. Proti, lietotāji vairs nevarēs identisku ziņu pārsūtīt citiem kontiem vairāk nekā piecas reizes, raksta BBC.
Projekta Melu tvertne laikā uzskatāmi novērots, ka viltus ziņu un klikšķu mednieku interneta vietnes bieži pat necenšas radīt priekšstatu par kvalitatīvu žurnālistiku, un, pamanot dažas iezīmes, pat nevērīgam lasītājam ātri vien vajadzētu rasties aizdomām.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien aicināja īstenot pasākumus tīšas dezinformācijas izplatīšanas apkarošanai.
Eiropas Komisija (EK) trešdien iepazīstināja ar savu rīcības plānu viltus ziņu apkarošanas centieniem, īpašu uzmanību pievēršot 2019.gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Ziņu portāli Vesti.lv un Press.lv pārpublicējuši kādas Facebook lietotājas ierakstu, kura sociālā tīkla grupā Krievu izglītība Latvijā apgalvo, ka vienā no Rīgas skolām, neminot tās nosaukumu, pedagogiem rudens brīvlaikā pasniegti dažādi kursi, tai skaitā šaušanas apmācība. Neviens no portāliem nav mēģinājis pārbaudīt šo informāciju un noskaidrot, cik patiesi ir sievietes apgalvojumi, bet vienkārši vārds vārdā pārkopējuši Facebook ierakstu. Portālam Diena.lv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzsvēra, ka nav iepirkuši vai īstenojuši kursus, kuros būtu paredzēta šaušanas apmācība. Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā (RD IKSD) norāda, ka tā padotības iestāde - Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) - šādus kursus nav piedāvājis.
Par nepatiesu ziņu publicēšanu aizdomās turētais Niks Endziņš sniedzis nepatiesas, tendenciozas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas par apstākļiem Rīgas Centrālcietumā, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP).
Portālā jauns.lv sadaļā Ko ārsti tev nestāsta 2016. un 2018. gadā publicētas ziņās par cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcīnu kaitējumu sievietēm - par blaknēm līdz ar vakcinēšanos, kā arī par Meksikas pētnieku konstatētu šīs vakcīnas kaitīguma slēpšanu. Aicinājām Rīgas 1. slimnīcas ginekoloģi, kolposkopijas speciālisti Kristīni Pčolkinu komentēt abus vēstījumus.
Portālā spoki.tvnet.lv publicētā ziņā apkopoti mīti par vēzi. Lai arī vairums vēža formu ir ārstējamas, tas apzināti netiekot darīts iespējami plaši, jo ar cilvēku mirstību vēža dēļ tiks palēnināta populācijas augšana un farmācijas nozare turpina pelnīt. Šie un vēl vairāki apgalvojumi, iztrūkstot konkrētām atsaucēm uz zinātniski pamatotiem pētījumiem, apkopoti nezinātniskā portālā. Papildu aizdomas par šīs ziņas ticamību raisa fakts, ka tā autore ir anonīma - paslēpusies aiz segvārda DaceYo.
Ziņa atbilst kategorijai - "Māņi par veselību".
Nepatiesu ziņu radīšanā un publicēšanā apsūdzētais Niks Endziņš ir atbrīvots no apcietinājuma un viņam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, neminot aizdomās turētā vārdu, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijas (VP) pārstāve Gita Gžibovska.
Izlasot portāla ru.focus.lv publicētas ziņas virsrakstu, lasītāji var noprast, ka starp Krieviju un Nīderlandi sācies karš. Tāpat rakstam pievienotais attēls, kurā redzams ar ieroci bruņojies karavīrs, liecina par militāru konfliktu. Taču pašā ziņā aprakstīts kiberkarš, nevis bruņotas sadursmes. Savukārt sputniknewslv.com publicētajā ziņā par NATO spēku mācībām, kas novembrī notiks Latvijas teritorijā, tiek izmantoti rāmēšanas paņēmieni, kas šo notikumu attēlo kā draudu vai apgrūtinājumu Latvijas iedzīvotājiem.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēmusi paturēt apcietinājumā nepatiesu ziņu radīšanā un publicēšanā apsūdzēto Niku Endziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Endziņš atrodas apcietinājumā jau kopš augusta beigām. Atbilstoši likuma normām, tiesai ik pēc diviem mēnešiem ir pienākums izvērtēt apcietinājuma nepieciešamību.
