Par to, kur rast spēku un cerību šajos drūmajos laikos, kad
arī jaunais gads sola daudz nezināmā, teologu, Zvannieku
māju saimnieku Juri Cālīti
iztaujā Agnese Margēviča.
Ilgi gaidītie partiju reitingi, kurus sabiedrībai nācās gaidīt aizdomīgi ilgi – teju pilnus divus mēnešus, Ziemassvētku priekšvakarā beidzot tika publiskoti un, protams, gandarīja tos, kuri bija pārliecināti, ka kaut kāds negatīvs efekts pat uz Jaunās Vienotības (JV) disciplinēto vēlētāju skandālam ar partijas sejas Krišjāņa Kariņa negausīgi izmantotajiem dārgajiem privāto lidmašīnu reisiem būtu bijis jāatstāj.
Saskaņošanai valdībā trešdien beidzot iesniegts Valsts ieņēmumu dienesta (VID), nu jau vēsturiski jāsaka, kārtējais reorganizācijas plāns, par kura ieceri un aprisēm Diena visai konkrēti rakstīja jau aprīlī.
Argumentējot ar mērķi apgrūtināt pases noturību pret
viltojumiem, nākamgad
Latvijā sāks izsniegt jauna
parauga pases, kuras pašreizējo 30 eiro vietā maksās divreiz
lielāku valsts nodevu – 60 eiro, intervijā
portālam Delfi paziņoja Pilsonības un
migrācijas lietu priekšniece Maira Roze.
Vai republikāņu iebildes, izmaiņas prezidenta Džo Baidena retorikā un gaidāmo ASV
prezidenta vēlēšanu fokusēšanās uz iekšpolitiskajām problēmām draud ar atbalsta nogriešanu Ukrainai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautiskās drošības politikas
eksperts Mārtiņš Vargulis.
Nākamvasar gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs nozīmīga politisko spēku samēra nomērīšana, kas vairākām partijām var izrādīties gan "būt vai nebūt" jautājums, gan nest cerības uz atdzimšanu pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās, intervijā Agnesei Margēvičai pauž politologs Juris Rozenvalds.
Autoritatīvais amerikāņu žurnāls Time, kā ik katru decembri, šonedēļ paziņoja savu gada cilvēku, un iepretim 2022. gada izvēlei, kad Time vāka izvēle krita par labu Ukrainas varonīgās pretošanās simbolam Volodimiram Zelenskim, par 2023. gada ietekmīgāko cilvēku atzīta – mūsdienu popkultūras simbols – Teilora Svifta.
Par to, vai visi premjeri piedzīvo brīdi, kad sajūtas neaizvietojami, un vai Kariņa premjerēšanas laikā privātos lidojumos iztērētie līdzekļi novedīs pie nopietnām sekām, ar Danu Titavu diskutē Agnese Margēviča.
Pirms nedēļas Nils Ušakovs, acīmredzot iesildot savu Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņu, uz Briseli bija uzaicinājis, nu jau diemžēl jāsaka, slaveno Daugavpils aktīvisti Olgu Petkeviču, kura zināma ar to, ka aizstāv Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesības nemācīties latviešu valodu un ir spējīga apraudāties, tiklīdz tuvumā parādās kāda televīzijas kamera.
Astra Kurme 30 gadus ilgo diplomātes karjeru pameta pērn, iznīcinoši kritizējot parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševičas (JV) darba stilu Ārlietu ministrijā. Kurmes vērtējumam par Krišjāņa Kariņa praksi komandējumos izmantot privātās lidmašīnas šis fakts piešķir vēl lielāku kredibilitāti. Kurmi intervē Agnese Margēviča.
Pagaidām tam, ko opozīcija sauc
par skandālu ap atklājumu, ka
Krišjāņa Kariņa premjerēšanas
laikā, izrādās, ieviesta valsts
budžetam dārgi izmaksājusī
prakse darba lidojumos izmantot
privātos, ne regulāros reisus, ir tikai viens
visai droši prognozējams iznākums, kas
ietekmēs tikko vēl teju kanonizētā Kariņa
vietu pašas Jaunās Vienotības (JV) hierarhijā
un attiecīgi pretendentu secībā uz starptautiskiem amatiem.
Staņislavs Belkovskis ir viens no prominentākajiem Krievijas politologiem, par kura pozīciju pret Putina režīma noziegumiem šaubas nerodas. Viņš nebaidās no reālpolitiskiem vērtējumiem, bez kādiem šodienas Krieviju neizprast. Belkovski intervē Agnese Margēviča.
Par valsts lēmumu iesaistīties militārajā rūpniecībā, dibinot valsts kapitālsabiedrību, par iespējamo peļņu, zaudējumiem un privāto partneru cerībām uz kumosu šajā valstiskajā, bet tomēr biznesā aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie) iztaujā Agnese Margēviča.
Protams, "šajos ģeopolitiskajos apstākļos" (vienalga – ar vai bez pēdiņām lietojam šo pēdējos gados vietā un nevietā izmantoto argumentu) nostāties opozīcijā Valsts prezidenta ierosinājumam, ka pašvaldību mēri un to vietnieki jāpievieno to amatpersonu lokam, kam amata pienākumu pildīšanai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, būtu bezperspektīvi un grūti pamatojami.
Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) skatījumu uz nesenajām kratīšanām
Valmierā un Valkā ministri Ingu Bērziņu (JV) iztaujā Agnese Margēviča.
Svētdien, kad visa valsts bija atslābinājusi uzmanību no ziņu lentēm, starp potenciālajiem pretendentiem, kuri nākamgad oktobrī
varētu nomainīt esošo NATO
ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, starptautiski izskanēja mūsu ekspremjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa
vārds.
Rīt mūsu mīļās un vienīgās
Latvijas valstiskuma 105. gadadiena. Tik daudz, ja paraugāmies kritiski uz savām cerībām
un tā arī vēl nesasniegto, bet vēl
tik maz, ja paraugāmies, cik
biedējoši laiki atkal pietuvojušies mūsu
robežām no Austrumiem.
Par iespējamām kara laika vēlēšanām Ukrainā, kandidātiem un dilemmām intervijā Agnesei Margēvičai spriež Saeimas deputāts un militārais eksperts Igors Rajevs.
Nākamā gada budžetu valdošās
koalīcijas polittehnologi
izdomājuši saukt par drošības
un ilgtspējas budžetu, savukārt jaunākos partiju reitingus, kuri mērīti no 7. līdz 16.
oktobrim, pirmo reizi kopš Evikas Siliņas
valdība jau reāli darbojas, var dēvēt par
atvieglojuma, cerību un vilšanās reitingiem.
Snobiskās pamācības baltiešiem, kas no Zviedrijas bijušā finanšu ministra Andersa Borga izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē, un vēl jo vairāk viennozīmīgi sašutusī reakcija uz tiem provocē uz divām replikām.
Par reģionālās nodaļas iebildumiem pret ZZS plānu atbalstīt Stambulas konvencijas ratifikāciju Agnese
Margēviča sarunājas ar ZZS Valmieras nodaļas biedri – ģimenes ārsti Mariku Grūsli.
Par ZZS taktiku ceturtdienas balsojumā par partnerattiecību regulējumu, vēlētāju garastāvokļa svārstībām un zaļzemnieku centriski konservatīvo graudu kā pienesumu šai valdībai Agneses Margēvičas intervija ar ZZS jauno Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Hariju Rokpelni
Kāpēc šobrīd pasaules nemieri šķiet tuvāk mūsu mājas
slieksnim nekā iepriekš un vai
kultūrkaros iegrimusī politiskā
elite ir gatava mūs aizsargāt X
stundā, ar teologu Kasparu
Simanoviču sarunājas Agnese
Margēviča.
Kas tādam racionāli domājošam cilvēkam kā ekonomistam Ojāram Kehrim liek bažīties, ka Krievija gatavojas vēl lielākam karam un, cerot uz tik vajadzīgajām uzvarām, varētu atvērt vēl vienu frontes līniju, pieredzējušo ekspertu iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, vai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētāji to varētu sodīt par atbalstu Stambulas konvencijai un partnerattiecību likumam, kā varētu izskatīties X stunda, kam jāgatavo mūsu valsts aizsardzība, un mēģinājumiem tikt pārvilinātai uz citiem politiskajiem spēkiem Agnese Margēviča iztaujā Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).
Par vērtējumu
jaunās kultūras ministres
pirmajiem soļiem amatā,
kreiso liberāļu
sākto nacionālisma stigmatizāciju, Eiropas
kļūdaino migrācijas politiku
un Briseles
kursa iespējamo maiņu šajā ziņā Agnese
Margēviča intervē kādreizējo kultūras
ministri, tagad Eiropas
Parlamenta
deputāti Daci
Melbārdi
(Vienotība).
Riski Latvijas drošībai līdz ar
konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos ir krietni pieauguši, un Eiropas pieļautās kļūdas migrācijas politikā šo fonu
saasina, intervijā Agnesei Margēvičai atzīst NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības
centra (Stratcom) direktors
Jānis Sārts.