Viss sākās ar runām, ka uz šo amatu, šo ietekmīgo miera ostu ar Latvijas tautsaimniecības un vidējās labklājības stāvoklim nepieklājīgi lielo, bet nebūt vairs ne reti sastopamo, drīzāk par jauno normālību nez kāpēc pieņemto algu, tīko divi valdošās partijas politiķi. Viss varbūt arī būtu palicis Saeimas vai tai piegulošo kafejnīcu anekdošu līmenī, jo gribas tomēr ticēt, ka uz tādu politisku pašnāvību kā mēģinājumu kādu savu politiķi tā uzreiz no finanšu ministra vai Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja amata pārsēdināt LB prezidenta krēslā Jaunā Vienotība gluži neietu. Pat par spīti tam, ka saslavētais politiskās ekspertīzes un izveicības līmenis dažādās daudzsoļu izspēlēs partijai sācis pieklibot.
Varētu būt palicis, bet nepalika, jo, kā izskatās, šo runu un fantāziju palaišana brīvā vaļā mērķtiecīgi vai ne, bet lieti noderēja procesa palaišanai, kuru nu jau var nosaukt par kampaņu esošā LB prezidenta Mārtiņa Kazāka pārvēlēšanai amatā. Nu, kā – ja kādu labi apmaksātu (šis formulējums sabiedrībai ir kā sarkanā lupata) amatu tīko politiķis – tātad tas, kuru no šī amata varētu izsēdināt, jau automātiski, bez īpašu papildargumentu nepieciešamības kļūst par gaišo pretmetu. Kompetentu un nesavtīgu iepretim nekompetentam un savtīgam.
Vēl 20. novembra publiskajās debatēs TV tiešraidē Kazāks izskatījās pēc nedaudz izmisuša un nedroša cilvēka, kurš piesardzīgi tramīgu skatienu ieklausījās ikviena uz debatēm atsūtītā partiju pārstāvja teiktajā, cerot saklausīt kaut cerību atblāzmu, ka viņš vēl nav gluži izslēgts no kandidātu loka, bet pa nedēļu viņš ir sevi pacēlis gluži vai finanšu sistēmas un valstiskas stabilitātes garanta statusā.
Diemžēl jāatzīst – atspērienu šai paškampaņai, visticamāk, paši to nevēloties, deva sabiedriskās televīzijas kolēģi. Jo skaidrs, ka iecere bija laba un pareiza – nosēdināt aci pret aci LB prezidentu un politiķus, kuri acīmredzami (to nu nenoliegsim) ne gribēja, ne spēja pietiekami atklāti un pārliecinoši argumentēt, kādēļ Kazāka nomaiņa tiek apsvērta. Rezultāts diemžēl ir cits – ar vēl mazāk argumentētiem vēstījumiem, kāpēc tieši viņam apstākļos, kad skandināvu bankas Latvijā pelna fantastiskos apmēros, bet tautsaimniecības kreditēšana nenotiek, būtu jāsaglabā šis amats, Kazāks šīm debatēm sekojušajās dienās ir apskrējis visus tiešos ēterus ar eksaltētu vēstījumu, ka nedrīkstot pieļaut LB politizēšanu.