Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits trešdienas vakarā pēkšņi paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu amatā. E. Levita lēmums ir uztverts ar atvieglojumu.
T
as, cik mierīgi šogad aizvadīts 9.
maijs pretstatā pagājušā gada
naida izvirdumiem pret neatkarīgo Latviju un tai svarīgām
vērtībām, kā, piemēram, nosodījums Krievijas agresijai pret
Ukrainu, rosina tikai uz pāris, tomēr ļoti
svarīgām replikām.
Par gatavību 9. maija iespējamām provokācijām, problēmām Valsts policijas darbā un izaicinājumiem Ukrainai Bahmutā un drīzajā, ilgi
gaidītajā pretuzbrukumā krievu iebrucējiem
intervijā Agnesei Margēvičai stāsta Iekšlietu
ministrijas parlamentārais sekretārs, militārais analītiķis Igors Rajevs.
Vēl nesen Vienotības ģenerālsekretārs, tagad valdošās partijas it kā tikai ierindas biedrs, bet aizvien viens no zinošākajiem politiķiem valstī Artis Kampars intervijā Agnesei Margēvičai iezīmē Valsts prezidenta vēlēšanu ticamākos scenārijus.
Kas ir pamatā Valsts policijas (VP) nespējai novērst sievietes slepkavību Jēkabpilī, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro kādreizējais Kriminālpolicijas priekšnieks, tagad drošības risinājumu konsultāciju firmas Nordsage valdes priekšsēdētājs Valdis Pumpurs.
Pārlieku koncentrējoties uz Valsts
prezidenta vēlēšanu aritmētiku,
nepelnīti neizvērtēti palikuši abu
šobrīd vienīgo pretendentu Egila
Levita un Ulda Pīlēna visnotaļ
bīstami paziņojumi šo vēlēšanu
sakarā.
Kāpēc šīs prezidenta vēlēšanas tomēr nenovedīs pie valdības kolīzijām un par kādām ilgtermiņa vienošanām aizkulisēs varētu runāt partijas, intervijā Agnesei Margēvičai analizē bijušais politiķis, tagad publicists un politiskais
padomnieks Andrejs Panteļējevs.
Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka līdzšinējā reakcija uz Jēkabpilī notikušo traģēdiju primāri ir vērsta uz iekšlietu sistēmas pasargāšanu no ārējās kritikas, tas vēl jo ciniskāk izklausās, ņemot vērā, ka tieši to – nosargāšanas funkciju – kārtējo reizi neizpildīja policija, ļaujot sievieti vispirms mēnešiem ilgi terorizēt un beigās nodurt mazā bērna acu priekšā.
NA loģiku, izvirzot otram termiņam Valsts prezidentu Egilu Levitu, kuram nav pārvēlēšanai nepieciešamo
balsu, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro NA Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) loģiku, lemjot, kuru
kandidātu atbalstīt drīzumā
gaidāmajās Valsts prezidenta
vēlēšanās, vienu no šīs apvienības vadošajiem politiķiem
Augustu Brigmani intervē Agnese Margēviča.
Vai elitārajām skolām atļaus turpināt īpašo iestājeksāmenu praksi, vai tās pamatā ir neuzticēšanās centralizēto eksāmenu saturam un kas ir pamatā ģimnāziju un ierēdņu domstarpībām, Agnese Margēviča izjautā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedru Česlavu Batņu (AS).
Vai Vladimira Putina paziņojums par plāniem drīzumā Baltkrievijā izvietot Krievijas taktiskos kodolieročus palielina Latvijas draudu līmeni un iespēju, ka Baltkrievija pilnā apmērā iesaistīsies karā pret Ukrainu, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks
Par to, vai Satversmes tiesa (ST) ir pakļauta tiesnešu ideoloģiskajiem uzskatiem, vai Saeima pārkāpa robežas, "sodot" tiesnesi Osipovu, par viendzimuma pāru tiesību "tiesisko pašregulāciju" un ko galu galā nepilda Saeima – ST spriedumu vai Satversmes 110. pantu, intervijā Agnesei Margēvičai atbild ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Valdības pirmās 100 dienas un koalīcijas stabilitātes drīzo pārbaudījumu – Valsts prezidenta vēlēšanas – ar polittehnologu Danu Titavu apspriež Agnese Margēviča.
Vai valdības dienaskārtībā atgriezīsies jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu, par sociālā nodokļa iespējamu pārdali par labu veselībai, kā arī par attiecībām ar premjeru, veselības ministri Līgu Meņģelsoni intervē Agnese Margēviča.
Par iespējamiem scenārijiem
izejai no mūžīgā līdzekļu trūkuma veselības aprūpes sistēmai un nule pieņemtā veselības budžeta graujošajām sekām Agneses Margēvičas saruna ar Rīgas Stradiņa
universitātes profesoru,
kādreizējo NVD direktoru
Māri Taubi.
Par sekām, kādas nule pieņemtais, nepietiekamais veselības budžets var radīt mediķiem un pacientiem, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).
Vispirms ir jāsaprot, lai kaut ko kritizētu. To var teikt arī par šogad īpaši kritizēto veidu, kā Saeima ceturtdienas rītā pēc rekordilgām – aptuveni diennakti –, tostarp arī visu nakti ilgušām, debatēm pieņēma jauno valsts budžetu.
Dīvaina ir mazākais, ko teikt par
to, kā no politiskā un sabiedrisko attiecību viedokļa un pēc
būtības izskatījās otrdien
sasauktā Aizsardzības ministrijas (AM) vadības preses konference par daudzmiljonu iepirkumu armijas
nodrošināšanai ar pārtiku.
Valsts galvenā izlūkdienesta – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) nule publiskotos secinājumus par aizvadīto gadu un īstermiņa prognozes intervijā Agnesei Margēvičai komentē šī dienesta kādreizējais vadītājs, tagad Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.
Satversmes aizsardzības biroja
(SAB) darbības pārskats par 2022.
gadu (vismaz tā publiskojamā
daļa, kas sarūmējusies 40 lappusēs) ir principā gandrīz pilnīgi
veltīts Krievijas agresīvās politikas
radītajam apdraudējumam reģionā un tās
iebrukumam Ukrainā. Bet ir nianses, kuras
gribētos iztirzāt plašāk.
Cik nopietna ir iespēja, ka Ķīna kā vidutājs varētu palīdzēt rast risinājumu Ukrainas karam, un cik daudz saskan vai atšķiras tas, kā sev vēlamo Krievijas nākotni redz tās lielais kaimiņš Ķīna un mazais kaimiņš Latvija, Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra studiju programmas direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu iztaujā Agnese Margēviča.
Par to, vai krīzē esošā Centrālā vēlēšanu komisija spēs nodrošināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi, iestādes jauno vadītāju Kristīni Saulīti iztaujā Agnese Margēviča.
Nekādā mērā neapšaubot, ka
Saeimas lēmums par pilnīgu
pāreju uz mācībām latviešu
valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām
grūtībām pieliks punktu
valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai,
nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir
neskaidra un rada bažas.
Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.