Jūrmalas muzejs piedāvā vasaras izstāžu ciklu, sniedzot dziļu un daudzslāņainu ieskatu cilvēka garīgajā pasaulē un mākslas spēkā kā transformējošā pieredzē. Izstāde Magnētisms pēta iekšējā līdzsvara meklējumus, kur māksla kļūst par intuitīvu tiltu starp iekšējo un ārējo pasauli, savukārt Džemmas Skulmes 100 gadei veltītā ekspozīcija atklāj radošās personības spēju nepārtraukti mainīties, saglabājot identitāti un iedvesmojot cauri paaudzēm.

Rīga un visa Latvija seko līdzi, kā mūsu jaunieši gatavojas saviem dziesmu un deju svētkiem. Tie ir svētki, kad dzied, dejo un gavilē ne tikai cilvēks, bet arī daba. Tas gaišais, siltais laiks tik īss, ka to visu ir vēlēšanās pārvērst svētkos un tā krāšņi, ar vērienu nosvinēt. Kā daļu no šiem svētkiem jūt ne tikai tie kas dzied, dejo un muzicē, bet arī tie, kas glezno, veido, zīmē, proti tie, kas strādā vizuālajai mākslai.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 51 instrumenta apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Šogad atzīmējam 100 gadus kopš arhitekta Oļģerta Ostenberga dzimšanas. Ostenbergs bija ne tikai praktizējošs arhitekts, bet arī pazīstams topošo arhitektu un dizaineru pedagogs Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā, publicists, domātājs – visādā ziņā neordināra personība. Kā viens no Salaspils memoriāla autoriem viņš savu vārdu ir ierakstījis Latvijas Kultūras kanonā.

Tiks atklāta nodibinājuma Nodibinājums Liepāja 2027 (Liepāja 2027) organizētā laikmetīgās mākslas izstāde Nenorunāta smilšaina tikšanās II, kas norisināsies līdz pat septembra vidum. Savos darbos 14 jaunie Liepājas mākslinieki reflektēs par pēckara mantojumu Baltijas jūras piekrastē un vides problēmām.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs. Izstāde Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.

Izstāde ir personiskā pieredzē balstīts fotogrāfes Daces Voitkevičas vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir bagāta iekšējā pasaule, taču nereti grūtības sagādā tajā dalīties ar citiem. Tāpat kā visi, viņi savā veidā izzina pasauli, meklē saskarsmi un drošību. Izprotot dažādas vajadzības, izstāde aicina apzināties kopējo un atšķirīgo cilvēku ikdienā.

Izstādē uzburtā košā un krāsainā vide aicina nokļūt latviešu animācijas filmu režisores Rozes Stiebras un mākslinieka Alekseja Naumova radītajā kopdarbā – animācijas filmā Sirds likums (2024). Tās fragmentus būs iespēja noskatīties izstādē, pieredzot zīmējumu atdzīvošanos uz ekrāna un saplūšanu ar runāto vārdu. Iejūtoties krāsainajā telpā un veroties Alekseja Naumova gleznās un zīmējumos, apmeklētāji nokļūs kaut kur starp īstenību un sapni, dosies neparastā ceļojumā uz iedomātu pasauli, kurā slejas diži nami, ir krāšņa daba, sadzīvo karaļnama iemītnieki un dzīvnieki ar cilvēciskām iezīmēm. Taču pats galvenais šajā stāstā ir tas, ka mīlestība vienmēr uzvar, un to spēj just vienīgi tie, kuriem krūtīs pukst sirds. Arī izstādes apmeklētāji aicināti ļauties redzēt un šo piedzīvojumu izbaudīt no sirds. Bērnus vēl sagaida radoša tematiska darbošanās.

Izstāde Caur manu | tavu logu, veltīta Iļģuciema apkaimei. Izstādē piedalīsies mākslinieki Agnese Čemme, Raitis Hrolovičs, Oto Holgers Ozoliņš un IevaPutniņa.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Vjetnamas mākslas kolekcija nav apjomīga – ap 50 priekšmetu. Muzeja krājumā tie pārsvarā ir nonākuši 20. gadsimta otrajā pusē, pēdējo papildinājumu saņemot 2024. gadā.

Būs skatāma izstāde Džemma, veltīta ievērojamās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubilejai. Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savā glezniecībā un arī personiskajā pārliecībā parkultūras lomu jau plašākā kontekstā vienmēr ir vadījusies pēc cilvēcisko pamatvērtību mēra – garīgās vertikāles, kam sakņojumu radusi tautas kultūras mantojumā.

Eiropas kultūrā t.s. zelta laikmets ir viens no noturīgākiem mitoloģiskiem un literāriem, bet arī politiskiem sižetiem un cilvēces biogrāfijas posmiem. Vēstures gaitā sabiedrības nereti bija neapmierinātas ar tagadni, baidījās no tās vai nespēja tikt galā ar tās intensīvu notikumu, krīžu un katastrofu plūsmu. Tadēļ arī bieži nolēma aizbēgt no tagadnes, no sarežģīta, nogurdinoša laikmetīguma, izdomājot zelta laikmetu, kas kaut kad jau bijis vai noticis, bet noteikti vēl top, kaut kur pastāv vai atnāks atpakaļ.

Mākslas centrs Zuzeum piedāvā austriešu tēlnieka Ervīna Vurma pirmo personālizstādi Latvijā. Ervīns Vurms (Erwin Wurm, 1954) atzīts kā viens no pēdējo gadu desmitu ietekmīgākajiem tēlniekiem Eiropā. Izstāde Kā tas ir apkopo dažādos daiļrades periodos tapušus darbus, paverot unikālu ieskatu mākslinieka savdabīgajā stilā, kurā vienkopus savijas figurālisms, filozofija un absurds.

Izstāde iepazīstina ar jūgendstila lietišķās mākslas priekšmetos redzamajiem ziedu atveidiem un ir veltījums izcilās 20. gadsimta sākuma dzejnieces Aspazijas jubilejai.

Izstāde Krāsu dārzi: no Živernī līdz Rundālei ir Alekseja Naumova jaunāko darbu skate, kuras pamattēma atklājas jau nosaukumā. Mākslinieka daiļradē Eiropas parkiem un dārziem ir bijusi nozīmīga loma, zināmā mērā to pat var dēvēt par vienu no viņa gleznu sērijām. Arī Rundāles pils vēsturiskajā franču dārzā gleznotājs pavadījis ne vienu vien stundu pie molberta. Izstādē būs apskatāmas galvenokārt pēdējo divu gadu laikā radītās ainavas, kas ļaus ienirt gan leģendārajos Živernī dārzos, gan krāšņajā Bagatelles parkā. Atsevišķi izcelts mākslinieka veikums animācijas filmas Sirds likums veidošanā.