Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

Izstāde atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.

Izstāde Ģeoprocesi ir multidisciplinārs mākslas un pētniecības projekts, kas caur vizuāliem un telpiskiem stāstiem pēta Ogres novada ainavas, to vēsturiskos slāņus un cilvēka ietekmi uz dabu. Muzeja stratēģija paredz arvien konsekventāku ekoloģisko un vides tematiku iekļaušanu izstāžu programmā, rosinot skatītājus pievērsties cilvēka un dabas savstarpējās mijiedarbības jautājumiem.

Modes muzejā apmeklētāji varēs apskatīt jaunu izstādi Buduārs. Tas, par ko nerunā. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā. Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.

Laura Dzērve savā mākslā pievēršas aktuālām tēmām, izaicina gan sevi, gan skatītājus, atklājot to, ko dažkārt nevēlamies redzēt. Izstādes centrā – patiesums un drosme.

Tekstilmāksliniece Dace Grīnberga ir regulāra Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāžu dalībniece, pēdējos gados māksliniece piedalījusies arī mūsdienu gobelēnmākslas triennāles izstādēs ARTAPESTRY7 Dānijā, Vācijā un Lietuvā. Tomēr tieši šī Skaties dabā ir pirmā Daces Grīnbergas personālizstāde.

Ola Foundation lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieku grupas izstāde Pirmavoti, kas veltīta ģimenes saitēm un radošās pēctecības nozīmei Latvijas mākslā. Izstāde atklāj, kā dažādu paaudžu mākslinieki savos darbos veido kopīgu vizuālās identitātes lauku.

Šodien gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.–70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks, Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži (Norton and Nancy Dodge) viņa darbus iekļāvuši padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā, kas atrodas Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas – komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīves stilam.

Kā norāda māksliniece, šajā ceļojumā nozīmīgas ir bijušas tikšanās ar dzejniekiem, sarunas un klusēšana – brīži, kad iztēles radītie tēli kļūst par ilustrāciju varoņiem.

Izstāde Dzidra Ezergaile. Kosmoss un ekslibri iepazīstinās ar nelielu daļu no mākslinieces radītajiem ekslibriem un aptvers laika periodu no 20. gs. 60. gadiem līdz pat autores ilgā radošā mūža pēdējiem gadiem. Savukārt laikmetīgā māksliniece Zane Zelmene audiovizuālā darbā izcels Dzidras Ezergailes stājgrafikas darbu motīvu kinētiskās īpašības.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs. Izstāde Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.