Birutas Baumanes izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir uztverama kā pastāvīgās ekspozīcijas tuvplāns un atkalredzēšanās ar pazīstamu mantojumu
Laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 13 izstāde Putniņu vajag noķert cenšas atainot nepakļaušanos vardarbībai dažādos laikmetos un režīmos un izcelt tās pretošanās prakses, kam piemīt mākslas forma
Iepriecina un pārsteidz Mirdzas Zīveres spēja dziedāt tieši
tāpat kā pirms gadiem četrdesmit vai vēl vairāk – tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ir jādzird viņas un Zigmara Liepiņa koncertprogramma Par svarīgo
Daudz agresijas, cietsirdības un zemiskuma. Režisors Elmārs Seņkovs Valmieras teātrī iestudētajā izrādē Nelabie. Pēc Dostojevska neizskaistina īstenību, bet meklē tās bēdīgākās grimases.
Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrāde Aizliegtais pianīns ļauj nolaist tvaiku un izbaudīt patīkamo upura lomu, lieki neuzdodot jautājumus, kur rodas tādas Sabīnes un cik "sabīnisma" ir pašā
Projekts Es atgriežos no tālienes, ko Jaunajā Rīgas teātrī īstenojusi aktrise un režisore Elita Kļaviņa, liek aizdomāties par mākslas jēgu un nozīmi cilvēcības krīzes brīžos
Piesātinātajā rudens kinorepertuārā būtu vērts nepalaist garām četru valstu kopražojuma spēlfilmu Suflieris – smalku atgādinājumu par mūsu visu kopīgo vēsturi, šodienu un rītdienu
Kristinas Sabaļauskaites diloģijas Pētera imperatore otrajā grāmatā sadursme starp Rietumiem un Austrumiem vairs nenotiek starp kultūrām, bet gan personāžu psiholoģiskajā ainavā
Latvijas filmu pirmizrāžu sezonu rudenī atklāj režisora Aika Karapetjana skarbi, bet komiski absurdie Sema ceļojumi – pavisam negaidīts pavērsiens skatītāja pieredzē
KDi kritiķi vērtē. Franču dziedātāja Natālija Desē un kontrabasista Pjēra Busagē kvartets. Programma Apburošais Legrāns Dzintaru koncertzālē 30. augustā
Pašmāju festivālu vidū Kartupeļpalma izceļas ar neparastiem elementiem un spilgtiem kontrastiem un ļauj nepastarpināti uztvert visu uz skatuves notiekošo
Laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla Re Rīga! labākajās izrādēs atdzīvojās īstā senā teātra daba, kad priekšnesums rodas pilsētas laukumā, bez scenogrāfijas un kostīmiem, aktieriem iznākot no publikas un sadarbojoties ar to