Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

2016. gada stāsti

Lai gan dažādi, tomēr visi esam cilvēki(2)

Ēstere Zemīte savā namā pieņēmusi pusaudzi no Gambijas un nu cīnās par viņa tiesībām šeit palikt. Lai gan kultūras atšķirības starp Āfriku un Eiropu ir ievērojamas, ģimene nesūkstās un spēj atrast kopsaucēju dažādās dzīves situācijās.

Iegūt citu patiesos smaidus © DIENA(15)

Traumatologs ortopēds Kaspars Ūdris ir nevis runātājs, bet darītājs. Attiecībā uz labajiem darbiem, iespējams, tas ir arī veiksmīgākais variants, jo tā vietā, lai idejas apspriestu, ārsts ieceres īsteno. Šobrīd ne viens vien Latvijas iedzīvotājs viņam saka paldies par nesavtīgo darbu, kas ieguldīts pacientu labā.

Dzīve bez rokām. Ar spēku © DIENA(3)

Gatis Caunītis (28) no Bebriem sešu gadu vecumā ielīda nenoslēgtā transformatora kastē un zaudēja rokas. Pieaugot viņam nācās pārliecināt gan sevi, gan citus, ka cilvēkam bez rokām nav jāsēž mājās. "Durvis vaļā, tu vari iet, darīt," saka Gatis, kurš sevi pieņēmis kā līdzvērtīgu sabiedrības daļu un nu vēlas, lai tā pieņem arī viņu un citus ar invaliditāti. Jebkuram ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu un neatkarīgu dzīvi, viņš saka. Jau pierādījis, ka var iegūt izglītību, vadīt automašīnu, slēpot un skriet pusmaratonu.

Mamma pussimtam atvašu © DIENA

"Mēs esam pati laimīgākā ģimene uz šīs zemes, un mēs tam ticam, jo mūsu mājās ir saticība un pats galvenais – mīlestība," saka krāslaviete Valentīna Stabulniece – sieviete, kas trīspadsmit gadu laikā kļuvusi par audžu mammu jau 44 bērniem. "Tas, ko viņa dara, ir neiespējamā misija," pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 par sievieti raksta Gundars Āboliņš. Un nudien – viņa ne vien atvērusi sava nama durvis svešinieku atvasēm, bet arī atdevusi tām visu savu sirdi.

Iemāca bērniem mīlēt sportu © DIENA(4)

Bērni viņu sauc par Lāsmiņu. Lai gan laukā ir vēsajam gadalaikam raksturīgais nemīlīgais pelēkums, smidzeklīgs lietus un vējš, bērni uz treniņu no tuvējās apkaimes sarodas ātri vien. Šodien viņi brauks pa trasi ar skrituļslidām, kas ir labs slēpošanas simulators laikā, kad sniega nav.

Skolēns, kurš izglāba ledū ielūzušo © DIENA(5)

"Ja es būtu viņa vietā, no šoka un bailēm laikam nespētu izdarīt itin neko, bet Herberts man parādīja, ka tikai ar vēsu prātu iespējams ko paveikt," tā par Ādažu vidusskolas nu jau 10. klases skolnieku Herbertu Zeibotu pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 raksta viņa kādreizējā klasesbiedrene Alise Dzirkale.

Mūsdienu latviešu strēlnieki © DIENA(10)

"Tauta pastāv tik ilgi, kamēr zina savu vēsturi," uzskata Lauris Kalējs, kurš 2010. gadā izveidojis biedrību Meklēšanas vienība Zvaigzne, lai meklētu XX gadsimta karos bezvēsts pazudušos un viņu mirstīgās atliekas nonāktu dzimtajā zemē, dzimtas kapos, kur tuviniekiem uzkavēties, nolikt svecīti un atgūt sirdsmieru.

Palīdz slimajiem cilvēkiem attīstīt zīmēšanas prasmes(1)

Skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs, kurš savus audzēkņus nekad neredzēs iestājamies labās augstskolās, kļūstam bagātus un veiksmīgus. Apbrīnojami pacietīgs, dziļš un mierīgs. Tāds, kurš ilgus gadus dara savu darbu klusumā, pretī negaidot neko. Tā talsnieku gleznotāju Andri Biezbārdi pieteikumā Latvijas lepnumam 2016 raksturo Ina Strazdiņa, kura pati nāk no Kurzemes.

Nevis novēršas, bet palīdz © DIENA(1)

Liepā darbs rit uz priekšu - ir idejas jauniem projektiem, aizsākti mazāki un lielāki labdarības virzieni, kas turpināsies ilgtermiņā gan vietējā pašvaldībā, gan Rīgā, stāsta Gita Bināne, kas pērn bija viena no Latvijas lepnuma balvas saņēmējām.Valmieras novadā, Liepā, darbojas biedrības_ Cerību centrs _patvēruma māja, kurā dzīvo nepilngadīgās māmiņas, sievietes, kas cietušas no vardarbības, un grūtnieces, kuras ģimene un sabiedrība atstūmušas.

Pat uzgleznot varavīksni © DIENA

"Ir jācīnās. Jāattīstās un jātur sava kante," saka Pēteris Augstkalns, Latvijas lepnuma 2015 balvas ieguvējs nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Aizvadītais gads Pēterim bijis vēl darbīgāks - nu jau viņa bioloģiskajā saimniecībā ir 150 bišu saimju!

Balva visiem koklētājiem © DIENA

Koncertkokļu meistaru Imantu Robežnieku sazvanu viņa dzimtajās mājās Piebalgā, kur viņam ir arī privātais muzejs Amatnieku māja. Tur savulaik dzīvojis Imanta vecaistēvs - kurpnieks un muzikāli tendēts cilvēks, kurš spēlējis cītaru un vijoli. Imanta māte Alise Robežniece bijusi daiļamata meistare, audēja un folkloras vācēja visa mūža garumā. Pērn, pirms saņēma Latvijas lepnuma 2015 balvu nominācijā Sirdsdarbs, intervijā Dienai Imants Robežnieks atzina - droši vien tie esot senču gēni, kas mudinājuši strādāt ar tautas instrumentiem.