Entuziasta alga ir gandarījums

Skaitāt strazdiņus? – kāda broceniece apstājas, pamanījusi mūsu interesi pie pilsētvides objekta Putnu viesnīca. "Man jau patīk, ka bērni paši savām rokām taisījuši. Tāpēc jau arī pēc tam neko neposta. Mans deviņgadīgais mazbērns, kad atbrauc no Rīgas, dodas uz kultūras nama darbnīcu. Mūs laipni uzņem. Paldies!" Viņas "paldies" un daudzu brocenieku – lielu un mazu – pateicība pienākas Zigmundam Zaļenko.

Radošais gars

Zigmunds Zaļenko it remontstrādnieks Brocēnu pirmsskolas izglītības iestādē Mūsmājas un novada jauniešu centrā Kopā. It kā pavisam vienkārša profesija. Bet, ja ir radošas idejas un zelta rokas, var kalnus gāzt, lai arī cits tādā situācijā slīgtu depresijā, varbūt mocītos ar kompleksiem un meklētu kādu vainīgo – vispirms, protams, nosaucot valsti un valdību. Savukārt Zigmunds Zaļenko ir ļoti pozitīvs, izdarīgs, enerģisks jauns cilvēks. Kad mācījās skolā – gan ne Brocēnos, bet Saldū –, viņš sacerējumos rakstīja, ka studēs tehniskās inženierzinātnes un gribētu kļūt par izgudrotāju. It kā nesanāca, bet – viss notiek! Zigmunds izdomā, taisot un gatavojot mācās un pēc tam ir gatavs palīdzēt arī citiem. Vispirms jau viņa radošums izpaužas pamatdarbavietā bērnudārzā. "Es dodu lietām otro elpu," Zigmunds pats raksturo savu darbu. No vecām un lietotām mēbelēm, materiālu atgriezumiem viņš ir radījis fantastiskas spēļu virtuves iekārtas, leļļu namiņus un jubilāru krēslus. Prieks bērniem un viņu vecākiem, lepojas audzinātājas un arī pats Zigmunds. Idejas viņš sūtījis žurnālam Dari pats un šajā sakarā arī ticis uz žurnāla vāka. Zigmunds izdomāja, ka Brocēnos vajag putnu viesnīcu. "Pasaulē ir populāras gan kukaiņu, gan putnu viesnīcas, bet atšķiras izpildījums. Mums tāds universāls, ja apniks, varēs veidot kaut ko citu," stāsta Zigmunds. "Putnu būru, kas paredzēti gan strazdiem, gan mušķērājiem, gatavošanā iesaistījās Brocēnu bērni. Kad tapa pirmie 20 būri, domāju – neprāts, vai spēsim –, jo bija jau arī tādi, kam gribēšana darboties bija, bet lāgā naglas nemācēja iesist. Bet, kad bija gatavi 70 būri, sapratu, ka tā lieta iet. Pavisam ir 81 būrītis. Pēdējo uztaisīja LNT Brokastu komanda, kas atbrauca filmēt." Jauniešu centrā ir tapusi neparasta avīžu grīda, no veca novusa galda tāfeļgalds, Ripo auto darbnīcā ir magnētiskā siena. Faktiski jau Zigmunds varētu šo savu darbošanos padarīt par biznesu. "Tā man daudzi saka, bet, ja kādam gribas, es varu kaut ko pagatavot tāpat. Tikko būs doma – cik man par to samaksās –, tā... garām. Es pazaudēšu to prieku, radošumu un patiesumu. Naudu vajag. Protams! Tomēr darbam jāpatīk. Un man prieks, ka es jauniešos varu atmodināt dizainera, inženiera gēnus. Kādam iemācu uzpīt grozu, un viņš piepilda savu sapni – paša gatavots. Man ir prieks par citu prieku."

Alternatīva datoram

Otrs stāsts ir par Zigmunda Zaļenko izloloto Ripo auto darbnīcu, kas palēnām pārtop par radošo darbnīcu visai ģimenei. Zigmunds vispirms noskatīja telpas kultūras centrā, pirms gadiem padsmit šajā pagrabā bija kafejnīca Sapnis. "Atverot durvis, skats bija diezgan bēdīgs, bet man uzticējās un palīdzēja. SIA Kiilto Latvia iedeva divas paletes apdares materiālu. Ķēros pie darba," stāsta Zigmunds. "Esmu taisījis virtuves mēbeles, bet neesmu galdnieks. Esmu taisījis kosmētiskos remontus, bet neesmu celtnieks. Es daudz ko daru pirmo reizi, un man tas patīk. Pat interesantāk, nekā darīt vienu un to pašu. Es eksperimentēju, mācos darot, un – izdodas. Pamatus man ielika darbmācības stundās skolā – praktisko domāšanu, idejas realizāciju, māksliniecisko izpildi." Zigmunds izrāda Ripo auto darbnīcu – PVD vecās ēkas iekaramie griesti, no gaļas veikala galdi, no policijas vecie skapji. "Man iedeva, un es tik remontēju, atjaunoju," stāsta Zigmunds. Tā tapa Ripo auto un trase. Pirmsākumi šai idejai meklējami 1952. gadā Amerikā. Proti, mašīna tiek uzlikta trases sākumā, un ātrumu nosaka fotofinišs. Joka pēc palaižam vienu mašīnīti. Hops! – 1,70 sekundēs tā veic maršrutu. Startē vienlaikus astoņi modelīši. Tiem jābūt vienādā svarā. Vieglie auto – 140 gramu, smagie – 400 gramu. Vērtēts tiek ne tikai ātrums, bet arī dizains. "Mūsu jaunums ir cementvedēji," palepojas Zigmunds. 25. novembrī bija pirmās cementvedēju sacensības, kam pieteikušies 80 dalībnieku no visas Latvijas – gan no Strenču novada, gan Liepājas un citurienes. Latvijā ir ap 14 Ripo modeļu trašu. Zigmunds lēš, ka dažu gadu laikā, kopš darbojas Ripo darbnīca, ir uztaisīti tuvu tūkstotim automodeļu. Sākumā ir klucītis, uz kura tiek uzzīmēta automašīnas forma, ko Zigmunds izzāģē. Tad bērns ņem un slīpē gan ar slīpmašīnu, gan cītīgi ar smilšpapīru. Pēc tam to krāso. Bērni ir kā dizaineri. Mazākie cītīgi darbojas ar marķieriem, meitenes aplīmē modeļus ar puķītēm, lielākie – uz Ripo darbnīcu nāk arī vidusskolēni – jau veido kaut ko neparastāku. "Es gribu atjaunot bērnos jaunradīšanas prieku, interesi par pašu gatavotām lietām un iespējām kaut ko radīt pašiem savu. Man tas viss pašam bērnībā sagādāja prieku. Tagad – goda vietā ir dators. Protams, tas arī ir vajadzīgs. Tur es smeļos daudz ideju un informācijas. Protams, arī sports ir vajadzīgs," skaidro Zigmunds. Uz Ripo auto darbnīcu, kas darbojas svētdienās, bērniem līdzi nāk mammas, tēti, kāds vectētiņš iegriežas, un visiem ir ko darīt. Zigmundam ir sagataves grozu pīšanai, puzuru gatavošanai, sponsori dod spalvas sapņu ķērājiem. Liela atsaucība ir lodēšanai. "Zinu, ka ir mājas, kurās tēvi saviem dēliem garāžā atvēlējuši mazu stūrīti, lai var darboties. Puikas lodē detaļas, vadiņus. Sanāk praktiskā fizikas mācību stunda." Zigmunds gribētājiem ierāda arī ornamentu un uzrakstu dedzināšanas prasmes.

Brīvprātīgā darba plusi

Vai brīvais laiks sev pašam arī atliek? Par privāto dzīvi Zigmunds tik vien pasaka, ka citi klasesbiedri jau sāk šķirties, bet viņš vēl ģimeni nav nodibinājis. "Nav laika. Kādreiz varēju padarīt vairāk. Sāku mēģināt no kaut kā atteikties," saka Zigmunds. Piesakot Zigmundu Latvijas lepnumam, Brocēnu jaunatnes lietu speciāliste un mazpulku vadītāja Inta Svaža vēstulē raksta: "Parasti Zigmunds pilsētas pasākumos izrādījās viens tāds palīgs, un viņam nācās noskrieties ne pa jokam, piemēram, pilsētas svētku laikā – gan elektrības vadus tirgotājiem savilkt, gan galdus sanest, gan visu ko citu. Ripo auto darbnīcā ir izveidots štābs arī brīvprātīgo brigādei." "Sanākam un darām," lakoniski saka Zigmunds. "Esam laba komanda. Kāds uzraksta projektu, lai dabūtu naudu instrumentiem vai krāsām. Kādam padodas noformēšana, cits pieliek plecu fiziski darāmos darbos, kāds atbalsta finansiāli vai ar materiāliem. Vai darbu trūkst? Esam tāds bariņš, kas iet palīgā pilsētai pasākumos, svētkos." Brīvprātīgo darbs ļauj satikt interesantus cilvēkus un domubiedrus, tā ir iespēja parādīt sevi un dalīties ar zināšanām un prasmēm. Daudziem tā ir iespēja dabūt ierakstu CV, iegūt pirmo darba pieredzi, sakārtot apkārtējo vidi, aizpildīt brīvo laiku. Par aktīvu brīvprātīgā darbu pērn Zigmunds Zaļenko tika nominēts kā Gada brīvprātīgais 2015 un saņēma balvu par sociālo atbildību Cilvēks izaugsmei, un ASV vēstniecībā viņam tika pasniegti 500 dolāru. Par šo naudu Zigmunds nopirka fotoaparātu.

Lokālpatriots

Jaunais fotoaparāts noder vēl vienai Zigmunda Zaļenko aktivitātei. Portālā Draugiem.lv viņš izveidojis mājaslapu Brocēnu fotovēsture, kurai ir vairāk nekā 800 sekotāju. "Šis sociālais tīkls ir labs tāpēc, ka ir ārējā pieeja un lapu var apskatīties jebkurš interesents," komentē Zigmunds. Viņš meklē senās fotogrāfijas, kurās ir redzami Brocēnu pirmsākumi, svētki un ikdiena. "Ieskenēju bildes un lieku mājaslapā. Fotovēsturei tiek manas nakts stundas. Ir daudz lietu, kas aiziet nebūtībā, fotogrāfijas tiek sadedzinātas. Es vēl ceru, ka atradīšu Brocēnu pirmsākumu fotogrāfijas," saka Zigmunds. Viņa vākums, iespējams, būs pamats Brocēnu fotogrāmatas izveidei, kurai saņemts atbalsts no Brocēnu novada pašvaldības, bet vēl tiek meklēti citi sponsori. "Esmu lokālpatriots," uzsver Zigmunds Zaļenko. Daudzi viņa klasesbiedri izklīduši pasaulē laimi meklēt, savukārt viņam patīk Brocēni. "Man patīk arī mūsu valsts, es nekad valsti nelamāju. Un, ja kāds iekrīt kredītos, viņš pats pie tā ir vainīgs, ne jau valsts vai vēl kāds cits. Es nekad neesmu neko aizņēmies. Ja es nespēju nopelnīt, es nespēšu atdot, ja nespēju atdot, tad kāpēc aizņemties?" par šo riņķa danci saka Zigmunds. "Man te ir daudz ko darīt. Uzslavas un paldies – nu, kam gan tas nepatīk! Protams, ir arī kritizētāji. Ja ir konstruktīva kritika, tas palīdz, jo liek domāt, ko varētu uzlabot. Kontrastu redzot, saproti virzienu!"