Raksti / Diena / Raksti / Diena

Publikācijas

Lēdija, kas atbrauca pie Paula © DIENA

Es rakstu un dziedu par to, kas mani konkrētajā brīdī iedvesmo, atzīst amerikāņu dziedātāja Šeina Stīla (50). Viņa ir sacerējusi dziesmas par politiku, par mīlestību un par salauztu sirdi, bet Latvijā viņa viesojas jau otro reizi, lai dziedātu tieši Raimonda Paula mūziku.

Pusaudži un tīklu revolūcija © DIENA

Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?

Kod, kurā pirkstā gribi © DIENA

Teātra kritiķis Atis Rozentāls (54) par to, kāpēc kritiķis ir sliktais, par Alvja Hermaņa iešanu politikā un par jauno pašpārliecinātību.

Gids ar purva kurpēm © DIENA

Ziema un sniegotas kupenas nebūt nav iemesls, lai paliktu dīvānā, – arī tiem ne, kuri ar slēpošanu vai citiem ziemas sporta veidiem neaizraujas. Kopā ar tuviniekiem un draugiem vai vienatnē doties dabā un izstaigāt vismaz tuvāko apkārtni var arī ziemīgos laikapstākļos. Taču kur un kā labāk doties? Lai to noskaidrotu, SestDiena devās pie pieredzējušā pārgājienu gida Kristapa Kizika.

Gads, kad MI kļūs par tuvāko draugu © DIENA

Pēc trīs gadus ilguša apmulsuma un eksperimentiem 2026. gadā cilvēce pa īstam ielaidīs savā dzīvē mākslīgo intelektu.

Mans ceļš ir dziedāšana © DIENA

Jaunā operdziedātāja Etīna Emīlija Saulīte (20) par dziedāšanu, galējībām, meistarības kaldināšanu Milānas operteātra Teatro alla Scala akadēmijā, iejušanos Annas Ahmatovas tēlā, mīlestību uz matemātiku un ilgām pēc Latvijas ziemas.

Trampa "pamatakmeņi" un padomnieki © DIENA

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?

Studentu sporta revolūcija © DIENA

Olimpiskās spēles no amatieru sacensību statusa aizgājušas prom jau vismaz trīs desmitgades, toties ASV studentu sports juridiskajos noteikumos kā aktivitāte paralēli mācībām tika regulēts vēl ilgi pēc tam. Tomēr, ņemot vērā studentu sporta pasākumu augošos popularitātes rādītājus, kā arī arvien izcilākos finansiālos panākumus, apgalvojums, ka ASV Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) sportisti ir tikai amatieri, kuri sporto savam priekam, šķiet kā no realitātes atpalikusi pasaka. Ieskatīsimies jaunākajās tendencēs, likumos un noteikumos ASV studentu sportā saistībā ar NIL (name, image, likeness) jeb vārda, tēla un līdzības jautājumu jauno regulējumu, kā arī ilgo ceļu līdz tam.

Nauda sportā nekad neguļ © DIENA

Domājams, nav daudz cilvēku, kas pēdējo gadu straujo inflācijas tempu nebūtu izjutuši uz savas ādas. Kamēr pārliecinoši lielākajai sabiedrības daļai tā rada pamatīgas galvassāpes, cenšoties sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, citiem šis ir milzu iespēju un peļņas laiks. Otrajā kategorijā ietilpst arī pelnošākie no pelnošākajiem pasaules sportistiem, jo pēdējos 12 mēnešos visu laiku lielākie līgumi ir noslēgti teju vai visos populārākajos sporta veidos pasaulē, futbolu, basketbolu, hokeju, amerikāņu futbolu un beisbolu ieskaitot. Laiks ielūkoties spēlētāju maciņos, lai saprastu, cik daudz pamatalgā tagad pelna paši, paši veiksmīgākie.

Mīlestības, ne naudas dēļ. Saruna ar Latvijas telpu futbola izlases kapteini Germanu Matjušenko © DIENA

Telpu futbols varbūt nav tik populārs sporta veids kā futbols, basketbols vai hokejs, tomēr arī tas ir interesants un skatāms, uzsver viens no visu laiku labākajiem mūsu spēlētājiem Germans Matjušenko (31). Ilgu laiku viņš telpu futbolu spēlējis vien tāpēc, ka to ļoti mīl, bet nesen divus gadus arī ieguva iespēju izbaudīt, kā ir būt profesionālim. Tagad Latvijas valstsvienības kapteinis sev izvirzījis mērķi mēģināt sasniegt simt izlasē aizvadītu spēļu. Par rekordistu viņš var kļūt jau gaidāmajā Eiropas čempionātā, tomēr tad vajadzēs palīdzēt komandai izkļūt no apakšgrupas, kas noteikti tai ir pa spēkam, jo pēdējā laikā tiek rādīts arvien pārliecinošāks sniegums.

Vēsturiska debija © DIENA

21. janvārī itāļu speciālista Masimiljāno Bellartes vadītā Latvijas telpu futbola izlase Xiaomi Arēnā pret iepriekšējā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālisti Gruziju debitēs Eiropas čempionāta finālturnīrā un dažas dienas vēlāk apakšgrupā cīkstēsies arī pret iepriekšējā Pasaules kausa izslēgšanas spēļu dalībniecēm Franciju un Horvātiju. Dažos gados Latvijas telpu futbols piedzīvojis ļoti daudz nozīmīgu notikumu gan izlašu, gan klubu, gan arī pasākumu organizēšanas ziņā, bet šis būs vissvarīgākais no visiem.

Saku tēvs ar Čaku sirdī © DIENA

Jānis Mājenieks jeb Slēģu Jānis piedzima kā Jānis Dzintars Pikurs 1940. gada maijā Slēģa Skanuļu mājās Jaunpiebalgas Lielmežā. Desmit gadu vecumā nokļuvis Rīgā, 50 gadu gaidīja atgriešanos Piebalgā. 2000. gadā pārcēlās vispirms uz Skanuļiem, bet kopš 2004. gada ar ģimeni dzīvo Grāvniekos pie Viņķu kalna. Spēlē teātri, raksta dzeju, pēta dzimtu vēsturi, glabā nacionālo partizānu piemiņu un ir neviltots Latvijas un Piebalgas patriots. Izloksnē un garā glabā brāļu draudžu mantojumu – pirms pusotra gadsimta viņš būtu izcils «saku tēvs».

Pirms 80 gadiem uz savu pirmo sesiju pulcējās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome, kas tika izveidota, lai Otrā pasaules kara uzvarētāji varētu realizēt savas globālās ambīcijas, nosakot kārtību, kas būtu jāievēro uz planētas, lai postoši kari vairs neatkārtotos. Kopš pirmsākumiem padomē ir piecas valstis, kas, Džordža Orvela vārdiem izsakoties, ir «vienlīdzīgākas par citām», bet nepastāvīgo (jau labu laiku tās ir desmit valstis) locekļu mandāti tiek sadalīti atbilstoši reģionālajām kvotām, un šogad pienācis brīdis, kad Drošības padomē pārstāvēta arī Latvija.

Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.

Amerikāņu neatkarīgā kino pionieris Džims Džārmušs (72) ar jaunāko kinodarbu Tēvs māte brālis māsa/Father Mother Sister Brother (2025), kas pērn Venēcijas kinofestivālā ieguvis galveno balvu – Zelta lauvu –, atgriezies uz ekrāniem un ekskluzīvā sarunā SestDienai dalās pārdomās par ģimeni, attiecībām un kustībām, kas ietekmē viņu pašu.

Latvijas biatlona izlase ir sadalījusies vairākos grupējumos, secina komandas sportiste Sanita Buliņa. Tomēr, ja vasaras laikā atmosfēra starp sportistiem bijusi samērā saspringta, sākoties sezonai, tā uzlabojusies. Alūksniete šīs sezonas ievadā pierādīja, ka viņu norakstīt nevajag, un ar IBU kausa posmā izcīnītu sesto vietu izpildīja iekšējās atlases normatīvu dalībai olimpiskajās spēlēs. Tāpēc jau nākammēnes viņai būs iespēja piepildīt lielas daļas sportistu sapni.

Kalendārs

	Marts, 2026
23	24	25	26	27	28	1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31	1	2	3	4	5

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.

Šodien