Laika ziņas
Šodien
Migla

Publikācijas

Taisnības cīnītājs. Saruna ar šaha lielmeistaru Peteru Heini Nilsenu © DIENA

Šaha lielmeistars, deviņkārtējs pasaules čempions pēc kārtas kā treneris, 2004. gadā nospēlējis neizšķirti pret tolaik pasaulē labāko šaha superdatoru, kā arī aktīvs Kremļa un tā agresijas Ukrainā pretinieks. Šie ir tikai daži interesanti pieturas punkti šobrīd Lietuvā dzīvojošā dāņa Petera Heines Nilsena biogrāfijā. Sarunā ar Sporta Avīzi speciālists dalās pārdomās par šaha atkarību no Krievijas, korupciju Starptautiskajā Šaha federācijā (FIDE), ilggadējo sadarbību ar pasaulē slavenāko šahistu Magnusu Kārlsenu un kāpēc vēsturiski šahā bijis tik maz pasaules čempionu no rietumvalstīm.

Sirds ritms treniņā © DIENA

Februārī apkārt redzam daudz sarkanu sirds attēlu. Anatomiskā izpratnē tas, protams, nav pats precīzākais sirds attēlojums, taču vizuāli visiem saprotams simbols, ko akcentē par godu valentīndienai. Šoreiz gan ne par mīlētāju izpausmēm, bet dažādām mācībām, ko esam guvuši, monitorējot sirdsdarbības frekvenci sportā jau vairāku desmitgažu garumā.

Bītli atpakaļ Liverpūlē © DIENA

Pirms 65 gadiem uz Liverpūles krodziņa Cavern Club skatuves uzstājās nesen no Hamburgas atgriezusies mūziķu grupa, kas saucās The Beatles. Labu laiku viņiem par niecīgu samaksu ļāva koncertēt vien dienas vidū, taču jau pēc pāris gadiem bītlus zināja ikviens melomāns ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī tālu aiz tās robežām un savulaik necilais krodziņš kļuva par bītlu fanu svētceļojumu vietu.

Pieticīgā itāļu hokeja virtuve © DIENA

Itālijas ziemeļos notiekošās XXV ziemas olimpiskās spēles jau uzņēmušas apgriezienus, un trešdien sākās sacensības arī sporta veidā, kam Latvijā tradicionāli tiek pievērsta lielākā uzmanība, – hokejā. Par Milānā sabraukušajām Nacionālās Hokeja līgas (NHL) zvaigznēm, tāpat kā niansēm, kas pavadīja mūsu nacionālās izlases gatavošanos turnīram, informācijas bijis daudz, tādēļ SestDiena šoreiz nolēma palūkoties, kas notiek un savulaik noticis laukuma saimnieku itāļu nometnē. Kāda vispār ir šīs valsts hokeja saimniecība, un cik spēcīgu komandu dažādos laika posmos būtu varējuši nokomplektēt itāļi, ja vien viņu tautieši, kuri sevi spilgti pierādījuši Ziemeļamerikā, būtu bijuši gatavi pārstāvēt savu etnisko dzimteni?

Bēdīgi slavenā tīkla priekšvēsture © DIENA

Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?

Liekam jaunu bildi iekšā © DIENA

Grupa Kautkaili šonedēļ konkursa Supernova finālā cīnīsies par iespēju šogad ar savu dziesmu Te un tagad pārstāvēt Latviju lielajā Eirovīzijā Vīnē, uzskatot, ka šī konkursa formāta jēdziens sen ir novecojis un vislabāk tur katram dziedāt savā valodā.

Ceļš bez nejaušībām © DIENA

Grūti atrast citu Latvijas hokejistu, kura karjeras attīstība pēdējos gados būtu bijusi tik strauja un tajā pašā laikā loģiska. 22. dzimšanas dienu Sandis Vilmanis janvārī sagaidīja visai pacilātā noskaņojumā – tikko bija debitējis Nacionālajā hokeja līgā (NHL) iepriekšējo divu gadu čempiones Floridas Panthers rindās, nopelnījis pirmo punktu, kā arī iekļauts Latvijas izlases olimpiskajā sastāvā. Varētu likties, ka uzbrucējs ir atradis kādu slepeno kodu, lai viss ritētu tik raiti.

Visi stiprākie atkal kopā © DIENA

Ir pagājuši 12 gari gadi kopš 2014. gada 23. februāra – todien Kanādas hokeja izlase izcīnīja zelta medaļas Soču olimpiskajās spēlēs, finālā ar 3:0 pieveicot Zviedriju. Tā bija līdz šim pēdējā spēle, kad olimpiskajā turnīrā piedalījās Nacionālās Hokeja līgas (NHL) spēlētāji, taču tas mainīsies 2026. gada 11. februārī, sākoties Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu turnīram. Beidzot varam likt roku uz sirds un teikt: jā, atkal notiks pilnvērtīgs turnīrs, kurā piedalīsies visi pasaules labākie. Turklāt uz starta stāsies arī Latvijas valstsvienība.

Kalpa zēns miljonārs © DIENA

Vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata ceļ gaismā vienu no XX gadsimta sākuma ievērojamākajiem latviešu būvuzņēmējiem Krišjāni Ķergalvi.

Ģeopolitiskais izmisums un trešā ceļa meklējumi © DIENA

Vai atsevišķu valstu mēģinājumi panākt savas vienošanās ar nerietumvalstīm iezīmē jaunu laikmetu starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās, vai arī tas ir tikai mēģinājums mazināt globālo ģeopolitisko pārmaiņu sekas?

No Šamonī līdz Milānai un Kortīnai © DIENA

Šonedēļ sākas XXV ziemas olimpiskās spēles, turklāt šoreiz atklāšanas ceremonija risināsies uzreiz vairākos Ziemeļitālijas sporta centros. SestDiena vētī šī sporta foruma vēsturi, nu jau atskatoties uz laiku pēc Otrā pasaules kara. II daļa

Olimpisko apļu cerības © DIENA

Sākoties XXV ziemas olimpiskajām spēlēm, SestDiena ieskatās gan to organizēšanas īpatnībās, gan atgādina par Latvijai nozīmīgākajiem startiem.

Ilgtspējas Olimpiāde © DIENA

Ja 2019. gadā vien septiņi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) delegāti būtu nobalsojuši citādi, teju divas nedēļas februārī arī Latvijā risinātos olimpiskās spēles, jo tieši Siguldā bija paredzēts aizvadīt Stokholmas pieteikuma renes sportu disciplīnas. Zviedrijas galvaspilsēta gan pie spēlēm netika, tāpēc četrgades nozīmīgākajam ziemas sporta forumam varēsim sekot līdzi Itālijā, kuras pilsētās Milānā un Kortīnā d’Ampeco no 6. līdz 22. februārim risināsies 25. Ziemas olimpiskās spēles. Tas, cik maz skandālu pavadījuši to organizēšanas procesu, mūsdienās šķiet teju vai neiedomājami.

Olimpiskā atbildība Robotu stilā © DIENA

No malas kamaniņu sports var šķist vienkāršs – iesēdies un nošļūc lejā pa reni. Patiesībā šajā sporta veidā kļūdas netiek piedotas. Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs tieši kamaniņu sportā Latvija izcīnīja savu vienīgo medaļu un starp tās autoriem kā stafetes komandas jaunākie dalībnieki bija divnieku ekipāža Mārtiņš Bots un Roberts Plūme. Toreiz viņiem tā bija tikai otrā sezona augstākajā līmenī un starts olimpiskajā stafetē nāca negaidīti. Četros gados kopš tā mirkļa par Robotiem dēvētā ekipāža kļuvusi par vienu no stabilākajām divnieku ekipāžām pasaulē, katru sezonu noslēdzot Pasaules kausa kopvērtējuma trijniekā, un Milānas un Kortīnas spēles sagaida jau kā vieni no Latvijas galvenajiem medaļu cerību nesējiem.

No Šamonī līdz Milānai un Kortīnai © DIENA

Atlikusi vien nedēļa, līdz daudziem ziemas sporta veidu cienītājiem savu darba un atpūtas laika režīmu nāksies pielāgot nu jau XXV ziemas olimpisko spēļu grafikam. Oficiāli tās tiek sauktas par Milānas un Kortīnas d’Ampeco spēlēm, taču patiesībā notiks krietni plašākā teritorijā Itālijas ziemeļos. Tās sagaidot, ieskatāmies vēsturē – kā olimpiāde vairāk nekā simt gadu laikā mainījusies, kādi sporta veidi nākuši klāt, kā pieaudzis dalībnieku skaits, kā mainījusies organizatoru loma un arī tas, kā šis forums tiek atspoguļots informatīvā ziņā. Šonedēļ ieskats vēsturē par laika posmu līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Kalendārs

Marts, 2026
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.