Ugunsdzēsēja glābēja darbā Latvijas lepnuma balvas kandidāts Tomas Jaunzems nonācis gandrīz vai nejaušības pēc. Viņš gan Dienai uzsver, ka nokļūšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) nenožēlo un darbs viņam ļoti patīk. Tomas arī cer, ka viņš, šā gada vidū brīnumaini izglābjot ārā pa logu lecošu sievieti, savā ziņā būs palīdzējis celt dienesta prestižu un radījis lielāku interesi par šo darbu tiem, kuri to apsvēruši.
Skolotājs neiznāca
Tomas stāsta, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvis sporta skolotāja un šaušanas instruktora izglītību. Viņa tēvam pieder šautuve, un Tomas joprojām hobija līmenī darbojas kā šaušanas instruktors, tomēr to, ka skolotājs no viņa neiznāks, sapratis jau tad, kad augstskolā vajadzējis iet praksē. "Sapratu, ka ar bērniem nav nekā vienkārša. Tu viņiem gribi kaut ko iemācīt, bet viņi nepaņem tik, cik daudz tu gribi, lai viņi paņemtu. Protams, ar vidusskolēniem bija vieglāk, jo viņi jau paši zina, ko grib, bet ar mazākiem bija grūti," atceras Tomas.
Par iespēju strādāt VUGD viņš uzzinājis no kāda ugunsdzēsēja glābēja, kurš apmeklējis šautuvi, kurā darbojas arī Tomas. Viņš atzīst, ka par šādu profesijas izvēli iepriekš pat nebija aizdomājies. "Kad sāk strādāt par ugunsdzēsēju, neviens jau īsti neaizdomājas, kā tas būs patiesībā. Domāju, ka sākumā tam neviens nav uzreiz gatavs – redzēt sadegušus vai iesprostotus cilvēkus," saka Tomas.
Uz dienestu Tomas atnācis strādāt aptuveni mēnesi pirms Zolitūdes Maxima traģēdijas vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Viņam gan pašam nenācās piedalīties glābšanas darbos, tāpēc grūti esot iztēloties, kā tas bijis. Šī nelaime arī nav Tomasam likusi vēlēties mainīt tikko sākto ugunsdzēsēja darbu. Viņš gan nenoliedz, ka atalgojuma jautājums dažreiz liek aizdomāties par to, vai izdarījis pareizo izvēli, tomēr Tomas uzskata sevi par patriotu un peļņas nolūkos no valsts prom braukt neplānojot. "Esmu patriotisks un strādāju šeit, bet mierīgi varētu aizbraukt strādāt uz ārzemēm. Cilvēkiem vajag motivāciju, lai viņi nāktu šeit strādāt," viņš uzsver.
Tomas arī atzīmē, ka darbā gandrīz katru dienu nākas riskēt ar dzīvību, un, izbraucot uz izsaukumu, nevar pateikt, kā tas izsvērsīsies. "Aizbrauc dzēst māju, viss it kā kārtībā, bet pēkšņi kaut kur uzsprāgst gāzes balons, un tu vari nomirt," skarbo ugunsdzēsēju darba realitāti raksturo Tomas. Viņš nenoliedz, ka tikko pēc augstskolas beigšanas atalgojums licies vēl pieņemams, bet vēlāk mainījušās prioritātes, līdz ar ģimenes nodibināšanu augušas vajadzības, tomēr ne atalgojums.
Vienlaikus viņš norāda, ka tieši vēlme būt tam, kurš izglābj, likusi viņam palikt pašreizējā amatā, kur atalgojums ir mazāks nekā augstas dienesta pakāpes ieguvušajiem kolēģiem. Ja viņš izvēlētos kāpt pa karjeras kāpnēm, uzdienējoties līdz kādai speciālajai dienesta pakāpei, aktīvās glābšanas operācijās viņš visdrīzāk vairs nepiedalītos. "Tad es dotu komandas citiem ugunsdzēsējiem, bet man pašam patīk būt tam, kas glābj dzīvības," ar smaidu atzīst Tomas.
Viņš bijis darbā arī šā gada 18. novembrī – dienā, kad tika svinēta valsts simtgade. Pēc augstskolas pabeigšanas, kad sapratis, ka no viņa skolotājs tomēr neiznāks, pieļāvis iespēju iet armijā. Beigās gan izvēlējies ugunsdzēsēja glābēja darbu. "Es gribēju kādu patriotisku darbu. Tādu, kur var palīdzēt iedzīvotājiem," saka Tomas.
Jāpalīdz visiem cilvēkiem
Savu pirmo medaļu Tomas ieguva 2016. gadā, kad ugunsgrēkā no kāda aprūpes nama viņš ar kolēģiem izglāba vairākus cilvēkus. Savukārt pēdējo medaļu par darbā paveikto viņš saņēma šogad – pēc tam, kad bija izglābis pa ceturtā stāva logu ārā lecošu sievieti. Tomas viņu noķēra, pats esot izliecies pa logu stāvu zemāk. Ķēriena brīdis iemūžināts video, kas pēc tam ātri tika izplatīts sociālajos tīklos, tam bija pievērsta liela pašmāju un arī ārvalstu preses uzmanība. Viņš atzīst, ka lielā preses uzmanība bijis kas jauns viņa darba pieredzē un sākotnēji, komunicējot ar medijiem, satraucies.
Tomas nenoliedz, ka ugunsdzēsēji nav speciāli apmācīti, kā būtu jārīkojas šādās situācijās, tāpēc nācies domāt ātri un improvizēt. "Mums māca, kā glābt cilvēkus, kas nokļuvuši nelaimē, bet to, kā glābt cilvēkus, kas paši sev grib nodarīt pāri, neviens nemāca," viņš stāsta. Par to, ka tad, ja sieviete izlems lekt, varētu mēģināt noķert caur logu stāvu zemāk, Tomas iedomājies, jo līdzīgu variantu redzējis kādā filmā. "To filmu sauc Jamakasi. Es acīmredzot vienīgais biju to redzējis," viņš stāsta.
Komandieris devis atļauju mēģināt realizēt Tomasa ideju, jo nekādu citu variantu tobrīd nemaz nepaspētu īstenot. Ar kolēģiem nogājuši uz kaimiņa dzīvokli stāvu zemāk un klusi atvēruši logu. Sapratis, ka viens pats viņu nesaķers, jo tad visdrīzāk kritīs līdzi. Pēdējā brīdī saāķējis drošības jostas ar kolēģi, un tajā brīdī sieviete jau lekusi. "Varbūt video neizskatījās, ka tā pie kolēģa pieāķētā josta man ļoti palīdz, bet reāli, ja viņš nepalīdzētu, es būtu aizrauts līdzi," kolēģa palīdzības nozīmi uzsver Tomas. Tā bijusi ne vairāk kā sekunde, bet Tomasam no brīža, kad viņš sievieti saķēris, un brīža, kad sācis viņu vilkt iekšā, prātam cauri izgājušas vairākas domas. Tas viss licies ļoti sirreāli un pats lēciena brīdis Tomasam šķitis kā palēninājumā. Viņš atceras, ka pirmajā brīdī nemaz nesapratis, ka sievieti noķēris, tikai cerējis, ka izdevies sabremzēt viņas lēcienu. Kad sapratis, ka ķēriens tomēr izdevies un tur viņas kājas, sieviete ievilkta pa logu istabā un uzreiz nodota mediķu aprūpē.
To, vai kādreiz līdzīgā situācijā rīkotos citādi, Tomas ar kolēģiem pēc tam neesot pārrunājis. Tomasa un viņu kolēģu veikums ticis analizēts arī amerikāņu laikraksta Wired interneta vietnē. Dienvidaustrumu Luiziānas Universitātes asociētais profesors Rets Aleins noķeršanu analizējis, izmantojot dažādus fizikas likumus, un atzinis, ka pati glābšanas taktika un tas, kādu slodzi izvēlētā metode likusi izturēt ugunsdzēsējam, kurš ķēris krītošu cilvēku, bijusi apbrīnojuma.
Pats Tomas nenoliedz, ka lecošās sievietes ķeršanai nācies lietot lielu fizisko spēku. Viņš atzīmē, ka ugunsdzēsējiem jebkurā gadījumā jābūt fiziski labi sagatavotiem, un viņš kā agrākais LSPA students tāds jau bijis tad, kad par darbu dienestā vēl tikai domājis. Viņš atzīst, ka pēc notikušā esot saņēmis daudz atzinīgu vārdu gan no ugunsdzēsējiem, gan citiem cilvēkiem, un cer, ka tas būs raisījis arī interesi par darbu VUGD.
Tomasa sieva, pēc viņa teiktā, vīra darbu uztverot mierīgi. "Tas jau ir atkarīgs no tā, kā es pats pret to izturos. Sieva jau jūt arī manu noskaņojumu. Es pats esmu pārliecināts, un tad sieva arī neuztraucas," viņš apgalvo. Tieši Tomasa sieva Inese bija tā, kura vīru pieteica Latvijas Lepnuma apbalvojumam. Viņa par vīru raksta, ka Tomas, jau izvēloties profesiju, esot zinājis, ka laimīgs jutīsies tikai tādā amatā, kur varēs glābt ne tikai cilvēku mājas, bet arī dzīvības un tādējādi – arī viņu sapņus. Jaunajiem ugunsdzēsējiem Tomas novēl nebaidīties, uzsverot, ka uz dienestu jānāk par sevi pārliecinātiem un pietiekami fiziski spēcīgiem cilvēkiem.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!