Ar Vidusjūras dvēseli
Baltā vermuta pasaule ir smaržīga, izsmalcināta un vēstures bagāta. Baltais vermuts ir aromatizēts vīns, kura stāsts sākas Senajā Romā. Šis dzēriens apvieno vīna smalkumu ar ārstniecības augu, garšaugu un garšvielu dziedinošo spēku, piedāvājot vieglu un atsvaidzinošu aromātu un garšu buķeti, kas ideāli piemērota baudīšanai siltos pavasara un vasaras vakaros.
Vīns ar garšvielām
Vermuta saknes meklējamas antīkajā pasaulē, kur vīnu mēdza aromatizēt ar zālītēm gan garšas uzlabošanai, gan ārstnieciskos nolūkos. Par mūsdienu vermuta rašanās laiku un vietu uzskata XVIII gadsimta beigu Itāliju – Turīna kļuva par šī dzēriena dzimteni.
Antonio Benedeto Karpano tiek uzskatīts par vermuta tēvu. Viņš radīja jaunu dzērienu, sajaucot balto vīnu ar vērmeli (Artemisia absinthium), kā arī ar dažādiem garšaugiem un garšvielām. Rezultātā tapa aromatizēts un stiprināts vīns, ko viņš nosauca par "vermut", atsaucoties uz vācu vārdu "Wermut", kas nozīmē ‘vērmeles’.
Viņa izgudrojums 1786. gadā aizsāka Itālijas vermuta tradīciju, kas vēlāk iedvesmoja arī citus zīmolus, piemēram, Martini, Cinzano, Gancia u. c.
Sākotnēji vermuts tika lietots kā aperitīvs, lai rosinātu apetīti pirms maltītes. Taču XX gadsimtā tas iekaroja kokteiļu pasauli, kļūstot par galveno sastāvdaļu klasiskos dzērienos, piemēram, Martini, Manhattan, Negroni un Americano.
Svarīgākais – līdzsvars
Vermuta pagatavošana ir delikāts process, kur svarīgākais ir līdzsvars starp sastāvdaļām. Par bāzes vīnu parasti tiek izmantots neitrāls baltvīns ar maigu raksturu. Vīns tiek stiprināts ar neitrālu spirtu, lai palielinātu glabāšanas ilgumu un izceltu garšas. Tad dzēriens tiek aromatizēts – tam pievieno rūgtvielas (vērmeles, genciānu), ziedus un garšaugus (kumelītes, plūškoka ziedus, citronzāli, vaniļu, lauru lapas, apelsīna mizu). Visbeidzot vermuts tiek saldināts – baltais vermuts tiek nedaudz saldināts, parasti ar cukura sīrupu vai karamelizētu cukuru.
Dažos gadījumos vermutu nogatavina koka mucās vai tērauda tvertnēs, lai garšas "salaulātos". Rezultātā top aromātisks, salds, bet elegants dzēriens, ko var baudīt gan tīrā veidā, gan kokteiļos.
Četras garšu buķetes
Ir vairāki vermuta veidi: saldais (sarkanais), sausais (bieži izmantojams martini kokteiļos), rozā un baltais jeb bianco.
Baltais vermuts izceļas ar maigu saldumu, ziedainu aromātu un gaiši zeltainu toni. Tas tiek stiprināts līdz apmēram 15–18 tilpumprocentiem alkohola, padarot to izturīgāku par parastu vīnu, bet joprojām viegli baudāmu.
Baltais vermuts no sausā atšķiras ar to, ka satur nedaudz vairāk cukura (vidēji 100–150 g/l), bet joprojām nav pārmēru salds. Tas rada lielisku balansu starp rūgtenumu, saldumu un garšaugu notīm.
Baltajam vermutam raksturīgas šādas garšas īpašības: sākumā garšā jūtams maigs saldums, plūškoka un vaniļas notis, pēc tam ziedu aromāti, garšaugi, citrusaugļu pieskāriens. Nobeigumā ir viegla rūgtuma nots, atsvaidzinoša pēcgarša.
Kā to baudīt?
To var baudīt tīrā veidā, atdzesētu glāzē ar ledus gabaliņu un/vai apelsīna vai citrona šķēlīti.
Balto vermutu var baudīt pirms maltītes kā aperitīvu – ideāls pavasara un vasaras sezonā. Baltais vermuts arī ļoti labi noder kokteiļos.
Bianco Spritz: baltais vermuts + sodas ūdens + ledus + piparmētra.
Martini Bianco&Tonic: līdzīgi kā džins ar toniku, bet maigāks.
Baltais vermuts sader ar sieriem, zivīm, vieglām uzkodām (olīvām, anšoviem, jūras veltēm).
Populārākie zīmoli
Martini Bianco – klasika ar vaniļas notīm.
Cinzano Bianco – atsvaidzinošs, ar citrusa un garšaugu niansēm.
Noilly Prat – franču izcelsmes, sauss un ar pikantāku profilu.
Dolin Blanc – elegantais bāru favorīts ar izsmalcinātu ziedainumu.