Šķiet, gruzīnu krogu Rīgā pārāk daudz nav tikai tāpēc, ka latvieši nevar atļauties pie galda sēdēt tik ilgi un garšīgi, kā to paredz gruzīnu tradīcijas, – mēs tomēr esam raduši ātri pieēsties un piedzerties, kamēr gruzīni dzīvo daudz tuvāk tām vietām, no kurām nāk atziņa, ka pie galda ar vīna ragu rokā un dziesmu mutē pavadīts laiks ir daudz vērtīgāks nekā nulles tavā bankas kontā. Patiesībā nevajag nemaz vīnu, kura nesteidzīgā baudīšanā mēs vēl neesam rūdīti, arī gruzīnu ēšanas tradīcijas sekotājam ir ko turēt.
Kad esi saēdies hačapuri, hinkaļus un vēl visādas gardas lietas un tad attopies, ka tās visas bija tikai uzkodas, bet īstie pamatēdieni ar šašliku priekšgalā vēl tikai nāks, sajūtas ir diezgan komplicētas. Tomēr, kas reiz Gruzijā šo pārbaudījumu ar ēdienu izturējis, tam agri vai vēlu sagribas vēl. Tā jau nav, ka Rīgā nemaz nebūtu gruzīnu krogu, tomēr pārāk daudz pirkstu paliek pāri, ja sāk skaitīt.
Tāpēc daru zināmu, ka ir vēl viens gruzīnu krodziņš, kuru daudzi droši vien nav pamanījuši, lai gan tas darbojas jau turpat gadu. Šis krodziņš atrodas rajonā, kur viss gaiss pilns garšīgu strāvu, kas nāk no spāņu Madrides, ķīniešu Honkongas un latviešu Pieciem vilkiem un Muklāja. Gruzīnu krodziņš atrodas, tā sakot, pašā epicentrā. Turklāt pie tā ir samērā viegli atrast vietu automašīnai. Kāpēc tas nav pamanāms? Tāpēc, ka atrodas padomju laiku beigās celtā ēciņā, kuras sākotnējā funkcija, ja atmiņa neviļ, bija tirgot Kimmela alu. Tagad rudenī tā no ārpuses izskatās pēc pamesta kultūras nama, arī priekštelpa tāda pati. Taču, ja saņemsi dūšu un iesi iekšā pa vidējām durvīm, būsi tikai ieguvējs.
Jā, interjers te nav gluži piemērots romantiskām vakariņām ar meiteni, taču tik laba gruzīnu virtuve Rīgā sen nebija baudīta. Sākot jau ar fantastiski garšīgu siera pīrāgu hačapuri un uzkodām – marinētiem dārzeņiem, ieskaitot marinētas vīnogas, lobio, tolmu jeb gaļu vīnogu lapās, – un turpinot ar Matīsa tirgū rūpīgi izmeklētas gaļas ēdieniem. Nebija jau tā, ka mēs te uz labu laimi nācām, – izcilo ļuļa kebabu cildināja cilvēki, kas te mēdz ieturēties regulāri. Viņi nebija melojuši, un arī gruzīnu standartēdiens jēra šašliks izrādījās nevainojams kopā ar divējādām tkemali mērcītēm un adžiku, kas bija tikpat patīkami asa kā gruzīnu mūzika fonā. Nu kā lai tādā vietā nekļūst par gruzīnu, proti, kā lai neaizsēžas ilgāk, nobaudot vēl no tā un šitā un beigās no čačas?
***
Izklaide ēda
Hačapuri – Ls 2,50
Tolma – Ls 2,90
Lobio – Ls 2,10
Ļuļa kebabs – Ls 2,90
Jēra šašliks – Ls 5,20
Marinēti dārzeņi – Ls 1,60
Tkemali mērce – Ls 0,60
Adžika – Ls 0,60
***
Avlabars
Stabu iela 1
Atvērts no 12.00 līdz 24.00 (pt., s. 14.00–02.00)
* * Interjers
* * * * * Ēdieni
* * * * * Apkalpošana
* * * * Atmosfēra
* * * Bērniem draudzīga vide