12. un 13.
martā komēta atradīsies netālu no jaunā Mēness sirpja, pēcāk tā pārvietosies
Zivju un Pegaza zvaigznājā, un aprīļa pirmajā pusē būs novērojama Andromedas
zvaigznājā, stāstīja LAB pārstāvis.
Spožuma ziņā šobrīd Pan-STARRS komēta ir salīdzināma ar Lielā Lāča zvaigznāja
spožākajām zvaigznēm, tādēļ labvēlīgos apstākļos to var redzēt ar neapbruņotu aci – komēta izskatās kā izplūdis objekts ar
ļoti izteiktu, komētai
raksturīgu, asti. Komētai
attālinoties no Saules, tās spožums
mazināsies, tādēļ marta
nogalē, iespējams, to varēs novērot
vairs tikai ar binokli vai nelielu teleskopu. Precīzi komētas spožuma izmaiņas ir grūti prognozēt, norādīja M.Krastiņš.
Pan-STARRS komēta tika atklāta 2011.gada jūnijā ar Panorāmas izpētes teleskopa un ātrās reaģēšanas sistēmas pirmo teleskopu PS1, kas atrodas Havaju salās, Haleakala kalnā. Pan-STARRS sistēmā nākotnē strādās četri teleskopi, un to galvenais uzdevums būs Zemei bīstamu asteroīdu un komētu savlaicīga atklāšana un precīzu orbītu noteikšana. Pan-STARRS komēta ir viens no visplašāk zināmajiem PS1 atklātajiem objektiem. Tā nav uzskatāma par Zemei bīstamu komētu, jo 5. martā, kad komēta atradās vistuvāk Zemei, tās attālums līdz mūsu planētai bija aptuveni 161 miljons kilometru.
Komētas sastāv no ledus ar relatīvi nelielu silikātiežu un metālu piejaukumu, kas, tuvojoties Saulei, sāk kust un iztvaikot, ap komētu kodoliem veidojot putekļu un gāzu apvalkus jeb komas, kā arī komētām raksturīgās astes. Populārākā periodiskā komēta ir Haleja komēta, kas Sauli apriņķo vidēji 75 gados. Iepriekš šī komēta bija novērojama 1986.gadā.
Spožas komētas parādās vidēji ik pēc 15 līdz 20 gadiem. Zemes dienvidu puslodē relatīvi nesen, 2007.gadā, novērotājus negaidīti pārsteidza ļoti spožā Maknota komēta.
Šogad Zemes ziemeļu puslodē, iespējams, būs novērojama vēl viena ļoti spoža komēta ISON, kas Saulei maksimāli pietuvosies novembrī. Precīzāki dati par ISON komētas redzamību būs zināmi šī gada rudenī, informēja LAB pārstāvis.