Vīnkopībā Vācija ir robežvalsts, jo Vācijas vīnkopības reģioni atrodas tuvu pie 51. platuma grāda, ko uzskata par vīnogu audzēšanas ziemeļu reģionu.
Valdot pavēsam kontinentālajam klimatam (siltas vasaras, aukstas ziemas), Vācijā vīnogas nogatavojas lēnām. Parasti tās tiek ievāktas tikai oktobra vidū.
Tā kā šīs valsts kopējā vīnogu platība ir ap 105 000 hektāru, Vācija pieder pie mazākajām vīnkopības kultūras zemēm.
Rīslinga zeme
Taču Vācijai ir spoža un veiksmīga vīna darīšanas vēsture. Mūsdienās Vāciju uzskata par rīslinga zemi, jo samērā vēsajos apgabalos ir ideāli priekšnoteikumi šīs vīnogu šķirnes audzēšanai.
Aptuveni 20% no visām vīnogulāju platībām šajā zemē ir apstādīti ar Riesling šķirnes vīnogulājiem. Pēdējo 200 gadu laikā tas izšķiroši ietekmējis vācu vīnu kvalitātes vērtējumu gan pašu valstī, gan ārzemēs.
Visslavenākais – Mozeles rīslings
Tradicionālais rīslinga apgabals ir Mozeles-Zāras-Rūveres apgabals. Šeit ražo vislabākos vīnus, kas ieguvuši starptautisku slavu. Tomēr ir arī šķirnes, no kurām iegūst vienkāršus, lētus vīniņus vai kuras izmanto kā pamatvīnus dzirkstošā (Sekt) ražošanā.
Šī apgabala izcilākie vīni joprojām ir Vācijas vizītkarte. Tradīcijām bagātie reģiona lielražotāji jau gadu desmitiem respektablās izsolēs un vīnu prezentācijās spodrina šī vīnkopības reģiona vīnu tēlu.
Mozeles-Zāras-Rūveres apgabals ir viens no tiem, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Reinas Šīferkalnos Mozeles augštecē ir raksturīgas kaļķainas gliemežvāku un erodētas slānekļa augsnes. Zāras un Rūveres ielejās slānekļa augsnes mazliet atšķiras. Tas nosaka arī vīnu stilu. Zāras un Rūveres vīniem ir metāliska, noslīpēta skābes nianse, kas jūtama vairāk nekā Mozeles vidusteces vīniem.
Uz dienvidiem no Celles – slavenās Mozeles pilsētiņas – vīnogas aug mīkstā māla slāneklī un ar silīcijskābi bagātās augsnēs, kas turienes rīslingiem piešķir elegantu augļainumu.
Nogatavojas tikai oktobrī
Mozeles nogāzēs un ielejās ir pietiekams nokrišņu daudzums, taču nepietiekams saulaino dienu skaits – tas neļauj vīnogām nobriest pilnībā. Apkopojot datus, izrādījās, ka simt gadu laikā no 1848.–1947. gadam tikai trešdaļā gadu vīnogu raža tikusi uzskatīta par labu.
Pēdējās desmitgadēs klimata pārmaiņu dēļ gan situācija mainās – vīnogām tā kļūst labvēlīgāka. Mozeles vīns kļūst arī kvalitatīvāks, pateicoties uzlabotām vīnkopības un vīna darīšanas metodēm.
Ilgais vīnogu nogatavošanās laiks palīdz rīslingam iegūt neatkārtojamo eleganci un ilgmūžību.
Mozeles rīsligi cilvēkiem patīk arī tāpēc, ka tie ir viegli – kaut arī skābes līmenis ir samērā augsts, tie parasti satur līdz 10% alkohola.
Stāvas nogāzes, daudz roku darba
Lai gan vīnkopības reģions ir nosaukts triju upju vārdā, vīna ainavā dominē Mozele. Tie ir gar Mozeles krastiem izstiepti 250 kilometri.
Vīna audzētāju saimniecības nav lielas. Vidējais saimniecības lielums ir 1,4 hektāri. Tas saistīts ar diezgan sarežģītiem vīnogu audzēšanas apstākļiem – tikai nelielu daļu var apstrādāt ar tehniku. Daudz ir roku darba. Ap 50% vīnogulāju aug stāvās nogāzēs – vairāk nekā pārējos Vācijas apgabalos. Vācieši rēķina, ka, lai apstrādātu vienu hektāru vīnogulāju pie Mozeles, nepieciešams 1500 darba stundu. Pfalcā vajag mazāk par pusi no šī laika.
Līdz 1983. gadam Mozeles vīndari drīkstēja uzlabot savus vīnus, pievienojot misai līdz 10% cukurūdens (t. s. šķidrā tehnoloģija). Jaunajai vīndaru paaudzei ir jauni priekšstati par kvalitatīvu vīnu. Tā propagandē tīršķirnes Mozeles rīslingu.