Slavenākais Francijā
Ja runa ir par izcilajiem saldajiem vīniem, tad kā pirmais šajā sarakstā jāmin Sauternes. Šis deserta vīns ar savu intensīvo, koncentrēto aromātu un stabilo skābes saturu ir pirmais klasiķis dižciltīgo saldo vīnu pasaulē. Turklāt Sauternes vīnus var glabāt vismaz 60 gadus, tiem nezaudējot koncentrēto augļu garšu.
Dižciltīgā puve, ko izraisa Botrytis cinerea sēnīte, koncentrē vīnogās sulu un cukuru, vienlaikus panākot ūdens iztvaikošanu. Jo ilgāk vīnogas netiek novāktas, jo ogas vairāk sarūk, līdz beigās atgādina rozīnes.
Tā rodas komplekss aromāts, ko Soternas apkārtnē (Bordo reģionā Francijā) pārstrādā par dižciltīgu vīnu. Sauternes vienlaikus ir vīns, kas prasa intensīvu darbu, jo vīnogas jānoplūc ar rokām un jālasa vairākos posmos. Līdz ar to raža ir visai maza – tas savukārt ietekmē cenu, kas ir augsta. Slavenākais Sauternes vīns ir no Chateau d’Yquem muižas, tas ir vienīgais, ko 1855. gadā klasificēja kā Premier Cru.
Mazliet tālāk uz dienvidiem Francijā – Rusijonas stāvajās, uz Vidusjūru vērstajās vīnogulāju nogāzēs – iegūst saldo vīnu, kas ievērojami atšķiras no Soternas vīniem. Tur vairākos apvidos ražo slaveno spirtoto Vin Doux. Šī vīna – Grenache, Shyrah un Carignan šķirņu maisījuma – sarkanbrūnā krāsa un intensīvais aromāts atgādina portvīnu. Spirtu pievieno jau sastampāto vīnogu maisījumam. Vīna Grand Cru versijā vismaz 75 procentiem jābūt Grenache vīnogām un 30 mēnešus tam jābūt izturētam koka mucās.
Vācijas un Austrijas iecienītais
Arī Vācijā un Austrijā jau gadsimtiem ilgi pazīst no dižciltīgās puves skartajām vīnogām darītos saldos vīnus un augstu vērtē to intensīvo aromātu. Pirmām kārtām te minams rīslings, kas visdažādākajās dižciltīgi saldo vīnu kvalitātes pakāpēs demonstrē tādu izsmalcinātību kā neviena cita vīnogu šķirne. Ar līdzsvaroto skābes daudzumu rīslinga vīnogas piešķir zināmu eleganci saldumam.
Karalisko saldmi pavada vienreizīga noskaņām bagāta aromātu saspēle, raksturīgais rīslinga skābums nevainojami sabalansē saldumu un panāk kopējā "mākslas darbā" nevainojamu harmoniju. Turklāt – un daudziem vīna kolekcionāriem tas ir ļoti svarīgi – gādā par pārsteidzoši ilgu glabāšanas laiku.
Ziemu pieredzējušais
Ir vēl viens izcils un dārgs saldais vīns – ledusvīns (Eiswein). Šo vīnu var ražot tikai nelielos daudzumos, turklāt ne katru gadu. Runa ir par vīnogām, kuras atstāj vīna dārzos nenovāktas karājamies pie vīnogulājiem ilgāk nekā parasti, pakļaujot tās tuvojošās ziemas skarbajiem laikapstākļiem. Vīndaru spēle ar dabu šajos gadījumos var ilgt līdz janvārim vai pat līdz februārim, taču risks atmaksājas.
Līdz 1982. gadam ledusvīnam nevarēja noteikt kvalitātes kritērijus. Tikai pēc Vīnu likuma reformas Eiswein kategorija kļuva par patstāvīgu kvalitātes pakāpi un tai noteica minimālo misas svaru.
Atšķirībā no citiem saldajiem vīniem ledusvīna noslēpums slēpjas visu to vielu, ko satur vīnogas, lielajā koncentrācijā un relatīvi augstajā skābes līmenī. Šīs īpašības vīnogās attīstās, tām sasalstot. Eiswein kvalitātes vīnogas drīkst novākt pēc vismaz -7 grādu stipra sala, ideālā gadījumā – no -10 līdz -12 grādiem stipra sala. Dabiski sasalušās vīnogas tūdaļ arī izspiež. Tādējādi mazajos kubliņos ietek ārkārtīgi koncentrēta sula, jo no šīm vīnogām nekas daudz nav izspiežams.
Zvērināti Eiswein vīndari sīkumaini raugās, lai ievāktā raža būtu nevainojama. Vīnogām vēl nevajadzētu būt pārklātām ar dižciltīgā pelējuma sēnīti Botrytis cinerea. Pie obligātā standarta pieder vīnogulāju izgriešana, kas samazina ražību, un vīnogu izplūkšana pirms ražas faktiskās novākšanas.
No sākotnējā vīnogu daudzuma ledusvīna spiešanai der tikai apmēram 10 procenti. Atlikušās vīnogas izplūc iepriekšējā atlasē vai arī tās nākas upurēt neaprēķināmajiem laikapstākļiem.