Par bāru un kokteiļu attīstību un popularitāti jāpateicas slavenībām. Konkrētas kokteiļu receptes, nosaukumi un bāri, kuros tie pirmoreiz pasniegti, bieži tiek saistīti ar slavenību vārdiem.
Kā pirmais šajā sakarā jāmin Ernests Hemingvejs. 1932. gadā jaunajam rakstniekam bija sarežģīti tikt galā ar pēkšņo slavu, kādu viņam atnesa grāmatas Nāve pēcpusdienā panākumi. Viņa mājā Floridā rindām vien ieradās apmeklētāji – gan labu vēlošie draugi, gan svešinieki, kas cerēja par tādiem kļūt. Vientuļnieka miers, kas nepieciešams rakstīšanai, Hemingvejam bija zudis.
Havana, Hemingvejs, daikiri
Lai varētu turpināt strādāt, viņš pārcēlās uz netālo Havanu Kubā un apmetās tur klusā pansijā viesnīcā Ambos Mundos. No rītiem viņš strādāja, bet pēcpusdienās klīda pa senās ostas pilsētas apkārtni. Vislabāk viņam patika divas lietas – zivju ķeršana jūrā un bāru apmeklēšana.
To Havanā bija pārpārēm, jo ASV ieviestais sausais likums pēdējos 12 gados Havanai bija nodrošinājis nemitīgu tūristu pieplūdumu. Bija daudz izslāpušu amerikāņu, kuri devās uz salu pēc stiprāka malka. Rums, kuram kopš koloniālisma laikiem Amerikā bija slikta slava, tagad šajā sabiedrībā bija kļuvis par modes dzērienu.
Hemingvejam Havanas labi uzturētajos bāros iegaršojās daikiri. Viņš uzskatīja, ka vislabāk to gatavo bārā La Floridita. Rakstnieku aizrāva bārā valdošā gaisotne un veids, kādā bārmenis Konstante gatavoja šo kokteili. Vēlāk Hemingveja dzeršanas paradumi un piedzīvojumi kļuva gandrīz tikpat slaveni, cik viņa literārie darbi, savukārt viņa iecienītie bāri La Floridita un La Bodeguita del Medio par tūrisma vietām. Mūsdienās gan literātiem, gan Hemingveja darbu cienītājiem, gan visiem pārējiem ziņkārīgajiem šajos bāros par kokteiļiem nākas maksāt nesamērīgi augstu cenu.
Taču neoklasikas stilā būvētajā Havanas vecpilsētā, kas iekļauta arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, netrūkst arī citu labu bāru un labu kokteiļu.
Singapore Sling Raflza viesnīcā
Otrā pasaules malā ir cita slavena adrese. 1887. gada 1. decembrī Singapūrā durvis vēra sera Tomasa Stemforda Raflza, jaunās Singapūras dibinātāja, vārdā nosauktā viesnīca Raffles Hotel. Tā momentāni kļuva par vienu no iecienītākajām vietām pilsētā. Viesnīcā esošais Long Bar kļuva par vienu no tās vizītkartēm. Laikā starp 1910. un 1915. gadu šajā bārā pirmoreiz tika sajaukts kokteilis Singapore Sling. Kādas tieši sastāvdaļas toreiz izmantoja bārmenis Ngaiems Tons Būns, mūsdienās neviens nezina, jo oriģinālā recepte ir pazudusi. Šobrīd pasaules bāros sastopamas dažādas šī kokteiļa variācijas, tomēr profesionāļi ir vienisprātis, ka džins, ķiršu brendijs un benediktīns jāizmanto obligāti.
Lai izvairītos no tālākiem pārpratumiem, šī recepte tagad iekļauta Starptautiskās Bārmeņu asociācijas (IBA) oficiāli atzīto recepšu sarakstā.
Lai kādas būtu Singapore Sling sastāvdaļas un cena, tā baudīšana Raflza viesnīcas Long Bar rada īpašu valdzinājumu. To arī baudījuši daudzi slaveni cilvēki, piemēram, Holivudas kinoindustrijas pārstāvji Čārlijs Čaplins un Džīna Hārlova, arī XX gadsimta nogales politiķi Džordžs Bušs un Rūdolfs Džuljāni. Turklāt šī viesnīca un bārs nav tikai fons, kur parādīties slaveniem cilvēkiem. Viesnīcai pašai ir bijušas savas lomas kino un literatūrā – tajā notikusi vairāku īso stāstu un filmu darbība. Tajā uzturējies rakstnieks Radjards Kiplings. Daži no viņa darbiem sarakstīti šajā viesnīcā. Angļu rakstniekam Somersetam Moemam Raflza viesnīca simbolizēja eksotisko Austrumu teiksmas.
Mūsdienās viesnīca pasludināta par nacionālas nozīmes kultūras pieminekli. Ēkas sānu spārnā iespējams apmeklēt viesnīcas vēsturei veltītu muzeju.