"Absolūtisma mūrī, kam rūpīgi bija jāslēpj patiesība, centāmies izsist lūku, ielaist dzīvinošu gaisu, un ne bez sekmēm. Tas, saprotamā kārtā, nebija pa prātam impērijas pārvaldniekiem – sekoja radiozāģi, draudi radiodarbiniekiem, sprāgstvielas, pat ne viena vien politiska slepkavība," stāstīja Ekmanis.
"Raidījumus uz toreizējo Padomju Savienību oficiāli beidza traucēt 1988. gada 29. novembrī. Tagad mums kā pirmajiem bijušajā padomju iekšējā impērijā ir birojs un studija – bijušajā komjauniešu namā Elizabetes ielā –, biroju ar lielu entuziasmu un veiksmi vada Ingrīda Šmite."
Ekmanis atklāja, ka RBE latviešu redakciju Minhenē vadījis no 1986. gada līdz 1989. gada beigām. Tad atgriezies savā pastāvīgajā darbavietā – Arizonas Universitātē, "kas mani bija, tā teikt, tikai aizdevusi valsts darbā kā padomju jautājumu speciālistu". 1990. gadā Ekmani pielauza atgriezties RBE vismaz uz laiku vadīt latviešu redakciju.
Politisko uzskatu dažādība latviešu redakcijā nebija tik krasa kā dažā labā citā, bet tomēr pastāvēja. Ekmanis stāstīja: "Tas, protams, ir demokrātiski un apsveicami. Bet šad tad – mūsu redakcijā gan retāk – nākas piebremzēt dabisko tieksmi iestarpināt pa karojošam, bet neiedarbīgam aforismam, likt klausītājam priekšā "savu un vienīgo patiesību"." Sarunas nobeigumā Rolfs Ekmanis sumināja visus tos Radio Brīvā Eiropa latviešu programmu klausītājus, kas bijuši kopā ar RBE kopš 1975. gada.
Rīgā RBE birojs nostrādāja 12 gadus. 2003. gada 29. decembra Dienā Dita Arāja ziņoja – pēc gandrīz divdesmit gadu strādāšanas nākamgad raidījumus latviešu valodā pārtrauks Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RFE/RL). "Latviešu redakcijas sagatavotais raidījums pēdējoreiz radio izskanēs 31. decembrī, un, kaut arī starptautisko notikumu analīze raidījumā Pasaule tuvplānā vēl turpināsies nākamā gada janvārī, RFE/RL latviešu redakcijas žurnālisti jau būs atvadījušies cits no cita un aizgājuši katrs savu ceļu", stāstīja RFE/RL latviešu redakcijas galvenais redaktors Pēteris Zvagulis.
Lēmumu pārtraukt RFE/RL vairāku Eiropas valstu redakciju finansēšanu, ko ASV valdība darīja kopš 1949. gada, ASV Kongress diezgan negaidīti pieņēma novembra beigās. Zvagulis stāstīja, ka vēl iepriekšējā dienā pirms balsojuma redakcija saņēmusi ASV valdības apstiprinājumu, ka tā turpinās darbu, taču jau nākamajā dienā bijis liktenīgais Kongresa balsojums par redakcijas slēgšanu. Pamatojums – jaunas ASV valdības prioritātes Tuvajos Austrumos. Līdz ar latviešu redakciju darbu pārtrauca arī igauņu, lietuviešu, bulgāru, horvātu, slovāku un rumāņu redakcija. Latviešu redakcijas darbam ASV valdība katru gadu piešķīra ap 800 000–900 000 ASV dolāru.
"RFE/RL Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā okupācijas gadu laikā ir bijusi liela loma, un arī atmodas laikā. RFE/RL ir sava diezgan izteikta loma Latvijas mediju vēsturē. Mēs esam mēģinājuši palīdzēt arī Latvijas žurnālistu skološanā – Jānis Domburs, Arnis Krauze ir tikai divi no tiem, kas pie mums mācījušies," stāstīja Pēteris Zvagulis. Viņš bija pārliecināts, ka RFE/RL latviešu redakcijai vēl bija vismaz divas jomas, kur tā būtu varējusi dot pozitīvu ieguldījumu: sabiedrības integrācija un starptautisko notikumu analīze.
Bet ko nu šodien vairs par analīzēm. Pietiek iemest aci Facebook, lai saprastu, ka tagad katrs ir pats sev žurnālists un pats sev vēsturnieks. Atliek tikai novēlēt katram šādam tikpat lielu apņēmību stomatoloģiskās pašārstēšanās jomā.
Trollis JT