Zolitūdes traģēdijas upuru bēru un valdības vadītāja atkāpšanās nedēļas beigās visu TV kanālu analītiskie raidījumi parādīja to, ko spējuši uzzināt un saprast. Pārdomas un atklājumi neļauj ieritināties vieglprātīgas vienaldzības piepildītā svētku noskaņā.
Viens no svarīgākajiem bija TV3 Nekā personīga apkopotais Maxima vadības melu saraksts. Lai ko mums stāstītu veikala pārstāvji, melots par visu – par signalizācijas drošumu, instrukciju, metinātājiem pagrabā, jaunās mājas īpašniekiem... Toties stāsts par steidzīgo naudas izglābšanu, kamēr kasieriem likts sēdēt savās darba vietās ēkas sabrukšanas pēdējās minūtēs, pateica visu jo skaidri. Retais gadījums, kad sabiedrībai stāstītais tiek arī pārbaudīts, parādīja, cik ikdienišķi un pārliecinoši ir publiski meli.
Apdomāt notiekošo palīdzēja LTV 100 g kultūras diskusija ar arhitektiem un būvniecības speciālistiem jau nedēļas sākumā. Lieliski sagatavots raidījums, kurā vai ik katrā minūtē bija domas, ko vajadzētu ilgstoši pārbaudīt, pēc kuru izskanēšanas vairs nav iespējams tāpat kā iepriekš vērtēt savu apkārtni, būvju kvalitāti un arhitektu attiecības ar viņu darba pasūtītājiem. Ja neesat to redzējuši, noteikti sameklējiet ltv.lv, diskusijas aktualitāte aug ar katru dienu.
Šī nedēļa bijusi tik pilna ar notikumiem, ka, pieļauju, reizēm grūti saprast, kas notiek. Anša Pūpola stāsts par Latvijas politikā un biznesā ietekmīgu cilvēku tikšanos restorānā kopā ar savas kustības izziņotāju Ingunu Sudrabu bija tik jautrs, ka ātri vien viss kļuva skaidrs par politiskajām zemstrāvām un kustībām tepat galvaspilsētas centrā un to galvenajiem kustīgajiem spēkiem.
Apdomāšanās bija vajadzīga arī tiem, kurus joprojām interesē, kas vada valsti. Intervija ar Valdi Dombrovski Nekā personīga un LNT Top 10 apskats par valstsvīru un valstssievu demisijām Latvijā lika saprast, kāda ir politiskās atbildības uzņemšanās cena.
Skaidrāku skatu uz vispārējo attieksmi un drošības ignorēšanu palīdzēja veidot amerikāņu eksperts Maikls Džonsons Top 10 sarunā, liekot uzzināt, ka jēdziens "drošības kultūra" saistīts ar ieskatīšanos spogulī.
Kamēr sociālie tīkli un portāli virmoja spontānu lozungu un paštaisītu plakātu viļņos, televīzijas izvēlējās klusēt par to, kas notiek patālāk no valdības veidošanas aizrautīgajām ambīcijām. Sabiedrības uzskati par iepirkšanās paradumu maiņu, jaunāko notikumu dēļ tapušie aicinājumi, piketu un citu pilsoniskās aktivitātes izpausmju plānošana diemžēl neparādījās ikdienas ziņu raidījumos.
Virtuālajā vidē virmojošā kustība tika ignorēta, it kā nebūtu tāda, par kuru iedomājas ikviens, kurš pēc Zolitūdes nelaimes devās uz veikalu. Taču protesta pasākumi pie Rīgas domes un lielveikaliem ir pavisam reāli. Kā lai saprot – tie tikai gaisa jaucēju fantāzijas radīti vai iezīmē nopietnus procesus? Šis TV klusums rāda, ka politisko amatpersonu runas, lai cik izvairīgas vai melīgas, joprojām ir svarīgākas. Varbūt vienkārši nepietika laika? Tāpēc bija klusums.
Jau agrāk bija zināma daļa informācijas, kas liecināja, ka lielveikalu Maxima darbība un būvniecības aizkulises nav labākajā kārtībā, bet mediju kolektīvais klusums ļāva dzīvei ripot tālāk. Tāpēc LTV1 De facto sarunas ar veikala darbiniekiem par viņu darba apstākļiem, lai arī slēpjot avotu identitāti, samazina klusēšanas baiļu vai klusējošās nevērības, vai klusējošās vieglprātības iespējamās sekas. Izskatās, ka klusēšanas mānīgais miers ir mazliet iedragāts. Tas ir sasniegums.