Dziesmu svētku tradīcijas nākotne nerādās optimistiskos toņos

Vai jūs esat Apē dzimusi un augusi?

Nē, esmu ienācēja. Tas notika 1987. gadā, kad pēc Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas man tika piedāvāts – vai nu doties strādāt uz Ēveles tolaik astoņgadīgo skolu (tā 2020. gadā tika likvidēta – red.) Valmieras pusē, vai Apes vidusskolu, kas tolaik bija Alūksnes novadā. Nepazinu ne vienu, ne otru vietu. Sadales komisija, kas tolaik noteica, kur strādās jaunie speciālisti, man ļāva apdomāties. Jāpiebilst, ka uz dzimto ciemu Balvu pusē, no kurienes bija pieprasījums vadīt kultūras dzīvi, mani nelaida, norādot, ka mūzikas vidusskola negatavo kultūras dzīves vadītājus, bet gan skolotājus. Izgāju koridorā un tur satiku vienu skolotāju, kurai lūdzu padomu, ko man darīt. Viņa ieteica doties uz Api. Tā arī rīkojos un tā kopš 1987. gada esmu šeit.

(Šajā mirklī sarunā iespraucas Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre, sakot, ka ir cilvēki, kurus uz šejieni, ja tā var teikt, atsūta augstāki spēki. Viens no tādiem ir Sandra Oto. Var jau teikt, ka nav neaizstājamu cilvēku, taču Ape nav iedomājama bez viņas – dziesmu un mūzikas dzīves vadītājas – red.)

Vai, ierodoties Apē, bija priekšnojautas, ka tā kļūs par jūsējo un te arī iesakņosieties?

Nebija gan. Domāju: atstrādāšu obligātos gadus – tie bija divi vai trīs – un tad braukšu projām. Runājot par šo jautājumu – nesaprotu, kāpēc šobrīd nevar tos studentus, kuri studējuši par valsts līdzekļiem, nosūtīt strādāt tur, kur tas ļoti vajadzīgs, vai vismaz strādāt savā profesijā. Tagad daļa jauno pēc augstskolas beigšanas savā specialitātē nemaz nedarbojas, aiziet kaut kur pilnīgi citur.

Palēnām apaugāt ar citiem pienākumiem – ne tikai darbu skolā?

Darba iespējas te bija plašas. Vispirms man piedāvāja vadīt sieviešu ansambli, tad kori. Tam pievienojās arī kapela. Darbavietas bijušas vairākas: vienubrīd strādāju gan Apes vidusskolā, gan tautas namā, gan Alūksnes mūzikas skolas Apes filiālē, gan arī bērnudārzā. Visus šos gadus bijis gan koris, gan vismaz viens ansamblis. Sieviešu ansamblis darbojas jau 35 gadus, un pa tiem dziedātājas kļuvušas pieredzes bagātākas, pēc dziesmas kabatā nav jāmeklē.