Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Cilvēka kods

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Johnf265
J
As soon as I detected this site I went on reddit to share some of the love with them. gbbaeagdddgk
Johnk586
J
An interesting dialogue is value comment. I feel that it is best to write extra on this subject, it won't be a taboo subject but generally persons are not sufficient to speak on such topics. To the next. Cheers bkddfgkeadka
Skaisle
S
Izlasiet delfos Inetas Lipšes rakstu -tas ir tas, ko es tikko apgalvoju- ka kremļa aģenti naciķi dod naudu propagandas filmām, bet nedod ne sentu vēstures objektīvai izzināšanai un sabiedrības izglītošanai. Tas ir bīstami mums - ne jau tiem - kas pie varas. Frnacijā reģionu vēlēšanās uzvarējuši naciķi, tas pats būs pie mums. Bet atceraties, ka tas bija naciķu Ulmanis,kas Latviju pārdeva Krievijai 1940.gadā. Ja mēs Latviju paši noturējām 1918. un 1919.gados, tad būtu vismaz godam cīnījušies pret PSRS , nevis nodevīgi pārdevušies par kaunu mūžībai .... Atsaucoties uz pētnieka Dana Hīlija un vēsturnieces Marianas Muravjovas pētījumu, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece un Biznesa augstskolas "Turība" Komunikācijas zinātņu katedras vadītāja Lipša uzsver, ka pagātnes nezināšana, neinteresēšanās un pētījumu mazais skaits apdraud informācijas pieejamību par Krievijas pagātni. Šo pašu pētniece attiecina arī uz Latviju.
Dumjais
D
Un bez tā lauku veča.
  • 2
  • 1
Skaisle
S
netrako maziņā, ieņem savus baldrijāņus un svini dienu! Skat,kas par laiku. Latvijā visu nokārtos un sakārtos bez tavas un bez Lepēnas vai viņai līdzīgo ziņas. Nezutraucies.
  • 4
  • 18
To 11.59
T
Par nejēgu apsaukāties nevajag, bet to, ka Lepēna tiek algota no Putina gan vajag zināt.
  • 2
  • 13
>Skaislei
&
Tu nejēga, vēsturniece saucoties!Francijā beidzot ir atvērušās acis , cik tālu var nonākt sociķu un liberāļu pavadā.Lepēna iztīrīs savu valsti no multikulturālisma sērgas un neļaus pataisīt Franciju par muslimu teroristu paradīzi. Ja Latvijai būtu sava Lepēna, tad te neviens par tādiem "bēgļiem" nemurgotu.
  • 14
  • 3
ee
e
Vārds "doķene" man nomāca vēlmi lasīt pārējo... Žargons nevietā
Vārds
V
tas no botānu tēzaura
  • 0
  • 0
Skaisle
S
Kolmanes filmu labprāt redzētu. Bet laikam jau dokumentā kino pirmo veiksmes faktoru nosaka izvēlētie varoņi. Ja tie ir īpaši, tad vismaz puse no filmas panākumiem ir garantēti. Nejaušības dēļ redzēju filmu par Īvānu un man atkal bija de ja vu sajūta - ka esmu padlaikos. Manuprāt, to noteica vairāki faktori - Īvāns ir tā personība, kuru viena sabiedrības daļa pieņem par varoni, otri - par nodevēju ... Mēs nezinam un šī filam nestāsta mums neko par Atmodas līderu sadarbību ar čekistiem. Tas,ka tāda bija - to neviens nenoliedz- bet visi par to klusē kā partizāni gestapo moku pagrabā. Un Ikstenai kā scenāristei acīmredzot nebija ne tāds uzdevums, ne vēlme šo cilvēcisko traģēdiju atklāt. Jo skaidrs ir tas, ka Īvāns gāja un darīja, rakstīja rakstus, teica runas , nēsāja auseklīšu džemeperus .... bet .... kur mūs aizveda Atmodas līderu , vai , kur mēs - tauta - aizgājām - pēc Atmodas - un kāpēc - to ne šis , ne kāds cits kino neparāda. Skatījos dokumentālo filmu par Arābijas Lorensu. Un domāju .... saeima dod miljonus propagandas filmai par mūsu vēsturi, bet nedod ne sentu - mūsu vēstures izzināšanai. Minētajā dokumentālajā britu filmā ir ļoti asi kritizēta britu valdība, tas , kā tās rīcība vārdos bija tik humāna un demokrātiska, bet darbos - imperiālistiska, zaglīga. Un es atkla spriedu - mēs esam miljons reižu vājāki par britiem, lai tā pateiktu par savu vēsturi. lai vispār to vērtētu. Tā vietā - sauksim kā aitu bars urrā urrrā - par ko šis urrā tā arī nepajēdzot ....
Vārds
V
Gestapo un čekas pagrabos iespundēto vairums "dziedāja" ka prieks. Netici tām leģendām par stiprajiem cilvēkiem, kādi bija tikai daži. Īvāns ha, ha, ha... P.S. Sava vēsture vairumam neinteresē, sevišķi tam vairumam, kas sadarbojās un atceries - Sadarbība nav tikai piedalīšanās represīvajos pasākumos, sadarbība ir arī klusa to atbalstīšana un reizēm, pat pašam savas muļķības dēļ, nesaprotot, kā tie varenie kori dziedot slavu Ļeņinam, vai izstājoties smerdeļu partijā ar atrunu, ka neko jau aktīvi nedarīšu it kā esamība noziedznieku organizācijā neuzliktu atbildību, darbību propagandas mēdijos, atrunājoties, ka paslepen kaut ko "drosmīgu"(ko partija un VDK atļāvuši, lai demonstrētu demokrātiju) publicējuši u.c., visus veidus nemaz nav iespējams uzskaitīt.
  • 10
  • 4
Skaisle
S
naivums nav attaisnojums. Par to būtu jārunā. Kairiša Ugunī un Naktī ir par Lāčplēsi - par mīlošo, labo, cīnīties gatavo un spējīgo - bet ...naivo , mazizglītoto . Ja man tagad teiktu - nu Skaisle - pietiks tev te runāt - še tev amats - ej un izdari labāk par visiem, kurus tu kritizē. Un - es vispirms rūpīgi izvērtētu - vai tas, ko gribu celt - ko savā sirdī esmu gatava celt - vai es to spēju nest. Ja nē - tad nevajag, jo pretējā gadījumā tu no labā kļūsti par ļauno. Un mums ir tiesības prasīt , nē mums ir pienākums prasīt atbildību no tiem, kuri iedrošinās runāt sabiedrības vārdā. Politiķi, kultūras darbinieki, vienkārši entuziasti. Lūk - paldies par atgādinājumu par Īvāna darījumiem ar Bojāriem. Kā mēs zinām - pēc Zelta tilta projektā pazudušajiem miljoniem, mums radās jauni m iljonāri - cik no šīs shēmas atleca Īvānam, vai atleca - es nezinu. Nav ,kas par to izstāsta.
  • 11
  • 25
Jautājums
J
Atmodas laiku vairāk vai mazāk izprotu, arī D.Īvāna jūsmas pilnās runas. Visi bijām uz viļņa. Ticu arī viņam tajā laikā kā Latvijas patriotam, tā intuitīvi. Arī tagad viņa dzīve lauku mājās liecina par meklējumiem citās kategorijās, ārpus politikas. Varbūt tas arī nav maz. Jo daudzi iepriekšējie līderi ir pratuši ērti iekātoties un dzīvo daudz "komfortablāk" nekā D.Īvāns. Nav filma redzēta, bet, kas mani interesētu, tas ir posms, kad viņš Rīgas domē bija. Vai filma dod atbildes par G.Bojāra laiku Rīgā? Vai tad nebija tā, ka D.Īvāns savu vēlētāju balsis atdeva G.Bojāram? Kāpēc un kā aizmiglojās filma varoņa domāšana, ka viņš līdzdarbojās Rīgas, atvainojiet, bet jālieto vārds izsaimniekošanai. Tā jau mēs atkāpāmies no saviem atmodas ideāliem. Atcerēsimies, vārdus Nevienam es Rīgas nedodu... Vai filma dod atbildes? Tas mani interesētu daudz vairāk par abstrakti rādīto straumes nesto krustā sisto, recenzenti par to nerunā, bet tā jau ir tā 4.maija republika...
  • 8
  • 2
Krista Pētersone
K
Kad rakstniece raksta par dokumentālajām filmām, to var lasīt. Ar komentāriem veidojas kopīgs un pētošs intelekts. Es izturētos kritiski pret apzīmējuma KODS piemērošanas sociālām un kultūras studijām, kas veidotas mākslām piederīgā tehnikā. Tas bieži robežojas ar demokrātijai kaitīgu determinismu - arī morālais kods vistuvāk pieder armijai. Zemi nevar saprast, 'metaforiski' analizējot ģenētiku vai datorzinātni. Pagaidām un vienmēr šī metafora būs vaļīgs salīdzinājums, jau uzspiesta norma, kas reizē rādīs bieži vienaldzīgo attieksmi pret mašinēriju, kas viena lietu padara par visu sūtījumu. Vairāk individualitātes, ne dekonstrukcijas radošos "kodu" izziņas procesos. Vai arī jāvēršas pie zinātnes bez publicitātes. Literārā valoda nedraudzējas ar programmēšanu bez tulkojuma. No kultūras jomas pārstāvjiem to izdzirdēt ir kā zināt, ka zaudēju savas tiesības no koda atteikties brīvības vārdā. Paldies par rakstu un iespēju pretoties.
viens no
v
labprāt nelasītu internetā bekur citur Ingas Žoludes izteikumus, kamēr viņa nebūs atvainojusies latviešu tautai par savu necilvēcisko blogu šeit pat. Trauslie konservi 193 Autors: Inga Žolude, rakstniece. 2015. gada 14. augusts 12:08 Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām Visam notiekošajam ir kāds iemesls, pat ja mēs to neredzam un neticam tam. Ir kāds iemesls, kāpēc esam uz šīs zemes un kāpēc tieši šajā vietā un šajā laikā. Tāpat ir iemesls, kāpēc tieši tie un ne citi cilvēki dzimuši Vjetnamā, Meksikā, Āfrikas valstīs utt. jeb valstīs, kurām raksturīgs liels (nelegālo) emigrantu skaits. Pirms protestiem pret bēgļu uzņemšanu Latvijā man sanāca noskatīties režisora Hansa Petera Mūlanna filmu The Beautiful Country. Tajā nebija nekā jauna, nebija naturālistisku ainu, tomēr šī filma manī radīja neizturamu smagnējas bezizejas un bezpalīdzības stāvokli. Es, būdama eiropiete, sēdēju komfortablā vietā un skatījos filmu par cilvēku ciešanām un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem, verdzību, cilvēktiesību neeksistēšanu, antihumānu attieksmi... Tieši tādas pašas sajūtas mani pārņem, ieklausoties izteikumos, kas virmo ap karsto jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Dažbrīd es nespēju tiem noticēt, un man šķita, ka medijos atspoguļotie viedokļi ir ironisks melnais humors, tomēr diemžēl pretestība un protesti ir patiesi un nāk no protestētāju dvēseles dzīlēm. Lielu vilšanos un grūtus brīžus man sagādāja latviešu jauniešu videoviedoklis par šo jautājumu – mani sagrāva lepnums, ar kādu tika pausta neiecietība pret citādo, uz kuras pakāpies kropls patriotisms. Tā ir empātijas neesamība, nespēja ielūkoties citu cilvēku ciešanās un lepnums par nevēlēšanos palīdzēt cilvēkiem krīzes situācijā, kas iezīmējusi cilvēku dzīvi. Mūsdienu atvērtajā Eiropas Savienības un pasaules, pārvietošanās un komunikācijas brīvības kontekstā izdomātais nācijas jēdziens arvien vairāk zaudē savu nozīmību. Tomēr nevēlēšanās no tā atteikties bieži vien rod neizprotamas, absurdas izpausmes, kuras ir pretrunā ar humānisma pamatprincipiem un pārāk atgādina rasu tīrības fenomena glorifikāciju, kas, atgādināšu, bija viens no totalitārisma ideoloģijas vadmotīviem. Latviešu kompleksi ir nepamatoti. Vai tiešām latvietība ir tik trausla, ka to var apdraudēt 250 cittautiešu? Vai šāda skaita bēgļu uzņemšana apdraud latviešu sabiedrību, latviešu valodu, latviešu kultūru un Latvijas ekonomiku? Pasaules kultūras neapdraud latvietību, bet gan var bagātināt to. Taču nevēlēšanās būt atvērtiem savā domāšanā un izmisīgi centieni saglabāt savu hermētismu un iekonservēt savu valodu, kultūru, būtību laupa latviešiem iespēju attīstīties garīgi un sabiedriski. Latviešu valodas un kultūras tradicionālās izpausmes ir mūsu kultūras mantojums, kas ir jāciena un jāsaglabā, taču laiks ir ieviesis milzīgas pārmaiņas, kurās mēs mūsdienās dzīvojam un kurās mēs nespējam funkcionēt zem sloga, ko paši sev esam uzkāruši kaklā, skatoties pagātnē un postulējot hipernacionālu identitāti, kas mūsdienu pasaulē, reālistiski skatoties, nav iespējama un, kritiski izvērtējot, arī nav tik nepieciešama kā cilvēka identitāte un solidaritāte cilvēku starpā. Latvietis ir iejūgts Lielvārdes jostā un velk gadsimtus. Vai viņam ir viegli? Vai viņam sokas vilkšana? Redzams, ka viņš mīcās uz vietas, grimdams arvien dziļāk savu tukšgaitā izmīto soļu dubļos, tradīciju vezumam nekustot ne no vietas. Latvieši nekad nav mācējuši un vēl joprojām nav iemācījušies sadzīvot ar Latvijā jau dzīvojošajiem cittautiešiem, tāpēc ir bailes vēl no jauniem atnācējiem. Tam pamatā ir latviešu nemācēšana sadzīvot pašiem ar sevi – latvietim ar latviešiem un katram latvietim pašam ar sevi. Latviešu tautai nav uzlikta unikāla pārcilvēciska misija, taču katram no mums ir pienākums būt cilvēkam, kurš nomainījis konceptu "cilvēks cilvēkam – vilks" pret konceptu "cilvēks cilvēkam – cilvēks". P. S. Domāju, ka šī ir, tā saucamā, rakstniece, kas spēj ražot arī pēc pasūtījuma.
Vārds
V
Porziņģe?
  • 0
  • 1
TAISNĪBI ACĪS NELĒKSI
T
Tādas kā Žolude citā iestādē sauc par m-kām.. Lai slvē draugi, zemiska pALIEK ZEMISKA.
  • 7
  • 1
Skaisle
S
tiešām nezinu, vai tas ir apzināti , vai likumsakarīgi , vai tā ir nejaušība ... bet - palīdziet man izdomāt, palīdziet man saprast - ne par dzeju, bet par prozu - viss,kas sarakstīts un viss,kas kļuvis kaut cik populārs latviešu rakstniecībā - tas viss ir tāds pasīvs ciešanu un pāridarījumu sāpju glorificējums. Tikko tvnet bija informācija ,ka lauku bibliotēkās vislasītākās grāmatas ir ārzemju erotiskie romāni un m.Zālītes pieci pirksti - kārtējais ciešanu romāns ... Ābeles Klūgu mūks - zinu,ka šai viedoklī esmu viena un vientuļa, bet manā sapratnē - grāmata jo krāšņi - patiešām krāšņi parāda Franci Trasūnu kā cietēju - kā kārtējo sava laika un tautas upuri , bet ne kā varoni , kā darboni, kā parvarētāju un uzvarētāju. Es tiešām nezinu , kuri ir tie īstie aukliņu raustītāji un šīs ideoloģijas turētāji , bet .... nu jā. To es arī uzskatu par mūsu lielu traģēdiju - ka jau 25 gadi esam neatkarīgi - bet tālāk par upuru statusu neesam tikuši, vai precīzāk - laukā no upura statusa neesam tikuši. Ienāca prātā jaunās paaudzes darbi - Kušneres romāns - tas pats, kuru Pastaiga reklamēja labāku par Šekspīru esam -tur jau ideja tā pati - ak es nabaga nabaga cietēja ... ak sliktā sliktā pasaule ... bet vai tā ir ... Tā nav - pasaulē vienmēr ir cerība, kamēr aust rīts - aust cerība .... pat vakarpusē - sākoties krēslai - tu sevī turi saudzē un lolo šo cerību - neļauj tai pazust , izzust un tas ir jāprot parādīt un pateikt cilvēkiem . Lūk. Šo visu rakstot man uznāca sajūta,kā ka es tikko būtu kancelē bijusi un savu sprediķi teikusi. Kādreiz man bija cilvēki, kuri teica,ka man jākļūst par mācītāju. Bet es nē - zināju cik salds ir grēks, zināju, ka bez tā nevarēšu , tomēr kaut kāda gudrība manī arī ir bijusi un ir un par to - protams, alllelluja.Lūuk, svētīgu un seksīgu adventi.
  • 6
  • 15
Skaisle
S
tas asprātis,kas tikko šo uzrakstīja manā vietā var turpināt par sevi sajūsmināties. Kā saka - katram savs. Bet man ir ļoti nopietnas pārdomas . Ne tikai Hermaņa paziņojuma iespaidā. Lūk, Žoludei ir viedoklis par bēgļu uzņemšanu - visu cieņu. Bet - tam ir nulle vērtība, jo viņa savu viedokli nepamato. Un līdz ar to - kā jau te rakstīja, tas kļūst prastu - lētu propagandu. Tā kā padlaikos - lai tiktu uz ārzemēm - bija jāapliecina padevība varai, tagad iznāk, ka ir tieši tas pats. Skumji un bezcerīgi par to - protams. Mums sabiedrībā nenotiek vispār nekādas diskusijas par bēgļiem. Mēs zinām, ka Latvija ir tā valsts , kur ierēdņu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir viens no vislielākajiem visā pasaulē. Tāpēc ierēdņi tik aktīvi sagremo un apēd bēgļiem piesķirtos līdzekļus, ka - kā tikko raksta TVNET - paši bēgļi spiesti dzīvot pusbadā. Tāpēc valsts ierēdņi nestāsta mums godīgi un atklāti - ko realitātē nozīmēs sākumā simtiem, pēc tam tūkstošiem jaunpienācēju - nodokļu nemaksātāju, bet uzturamo - izmitināmo un pabarojamo. Augulis pateica,ka valsts nedos neko šiem, bet pašvaldībām būs jādod. Neļausim taču šiem mirt badā vai ne? Padomājiet - es komentāros lasu ,ka Polijā, Spānijā , Portugālē un iespējams vēl citās valstīs pabalsts bēgļiem ir 50 eur mēnesī - vai tā ir? Es nezinu. Mūsu izcilie mediji ir izvēlējušies pamatā jau lamāt un kaunināt postā un bezcerībā nodzīto tautu, pakalpot politiķu meliem un noklusējumiem , nevis mūs izglītot. Bet tāss būtu vērtīgas sarunas, kuru rezultātā mēs varētu izdomāt - kā glābt no nāves gan bēgļus, gan mūs pašus. Kā būt,lai bēgļi Muceniekos ir paēduši, bet lai badā un aukstumā nemirst mūsu pašu cilvēki, kuri salīdzinājumā ar bēgļiem ir tik nepriviliģētā - es teiktu - netaisnīgā situācijā. Lūk, šādu jautājumu spriešanā mūsu inteliģences balss ir gaužām vāja. Tā uzreiz es laikam spēju nosaukt vien D. Beitneri le Gallu , nu un Hermani - bet protams, nosacīti ,, jo viņa paziņojums bija un ir vairāk individuāls. Mūsu rakstnieki un dzejnieki - godigai, atklātai, tiešai sarunaii nav gatavi. Latvju tekstos 'šķiet, bet vispār - viņa bija visur - Ikstenai uzdeva jautājumu par bēgļiem, viņa saka - jāpalīdz. Kā - tur klusums - nav ideju, nav intereses .... nav spēju ....
  • 6
  • 16
Skaisle
S
Ai, tik milzīgu penteri es nelasīšu. Komentāros lasīt grāmatas pirmo nodaļu nav mana stihija.
  • 15
  • 5
>viens no
&
Respect Jums, ka uzmanīgi sekojat pašmāju rakstošo ļaužu publikācijām. Acīmredzot Žolude jau veiksmīgi aizmirsusi savu 14.08. antilatvisko pasūtījuma raksteli. Netirs un nodevīgs pret tautu ir šis labāko sovjetiski sorosoīdiskā tradīciju garā samurgotais ķengājums. Žolude, pēc šī raksta 2015.g.14.augustā tu nekad nevarēsi atmazgāties tīra no savu saimnieku smakas!
  • 8
  • 2
Vārds
V
" Domāju, ka šī ir, tā saucamā, rakstniece, kas spēj ražot arī pēc pasūtījuma." ----------------- Kura no viņām tad tāda nav? Vienīgi Ābele nav paziņojusi neko tik stulbu ne pati, ne pēc pasūtījuma.
  • 8
  • 0
Marī
M
Sevi un savu valsti nīstošie "kultūras" sleju rakstītāji tā ietramdījuši, ka biju pārliecināta, ka šis rakstiņš būs augstās slavas dziesma Ikstenas un Kolmanes mazohistiskajai īsfilmai "Lūgšana mājai" par kurdu puisi, kuru uztur divas latviešu sievietes ar sērīgu "If Tomorrow Never Comes" fonā. Labi, ka tā vietā tomēr pārskats par labākām filmām. Piekrītu te iepriekš komentētajam par Ikstenas un dažu citu scenāristu trafareto domāšanu. Bet "Ručs un Norie" un "Mans tēvs baņķieris" pierāda, cik labs kino izdodas, ja autoriem ir vēlme un varēšana izstāstīt interesantu stāstu, nevis banālu klišeju.
Juhans
J
IV V republika ir atgremošana - pie tam, ar novecojušiem faktiem. Veltīgi nosists laiks gan filmētājiem, gan skatītājiem, jo tur nav nekā jauna. Tas, ka sirmmāmiņas mūza beigās paŗiet vīrieš vārdā ir saistīts ar homonālajām izmaiņām, tāpēc viņa ir Ručs, nevis Ruča. Par X10 is pēdējā laikā izakās nievājoši, tāpēc es neteikšu neko, jo viņa var būt pat Prezidente - vismaz vienu ministri ir nometusi savā laikā tāpt kā Solvita, kas arfī var būt prezidente. Lūk - filma, ka(d) viņas abas sakaujas dēl Prezidenta ammāta (tā varētu būt spēlfilma) būtu jau kaut kas vairāk.
īsts vārds
ī
Tā saucamā literāte ir garīga prostituta- tā ir īsāk.
  • 2
  • 0
Vārds
V
Tāda aprobežotība, Juhan. Sieviešu vārdi ar vīriešu dzimtes galotnēm ir gan Kurzemes, gan Vidzemes lībiešu apgabaliem raksturīgi.
  • 7
  • 1
:(
:
Pretīgi lasīt tādu stulbumu par "hormonālajām izmaiņām"... Tajā novadā tā ir pierasts, ka sieviešu vārdu atvasinājumi ir arī vīriešu dzimtē!
  • 8
  • 1
Svilpe
S
Purva Intu ir nācies satikt un runāt, un Zviedris pret viņu, maigi sakot, nav bijis īsti korekts. "Doķene" (????) par Prāta Vētru bija gana skatāma, darbs, par ko nav jākaunas. Ručs un Norie ir pelnījusi Kristapu vismaz tajā lielumā, kādā ir Kristapa skulptūra pie Daugavas. Tiešām izcils veikums. Cepuri nost. Jebkuru Ikstenas darbu var pazīt pēc liekas frāžainības, un attiecīgos divus scenārijus tāpat. Strādāts ar mērķi nopelnīt, bet tas tad arī viss. Un 4. maija republikā patiešām beigās gribas pajautāt - labi, bet nu un tad? Ko tālāk? Mēs to visu jau zinām, faktu apkopojums visnotaļ labs un arī ilustrators pastrādājis, bet kaut kā ļoti būtiska pietrūkst. P.S. Pēdējais teikums: "Šajā valstī mēs esam pāris miljonU dokumentālo filmu..." Nopietni?
RT
R
Par Ruču un Norie - absolūti piekrītu. Tuvu vai pat jau saniegta ģeniāla dok.kino robeža. Īvānu nespēšu noskatīties. Lai piedod Andrejs Verhoustinskis, bet Ikstenai nespēju noticēt. Nevaru un viss. Nez kādēļ liekas, ka viņa ir ļauna. 4. maija republika - pēc būtības jau pareizi runā, vairāki runātāji patiešām gudri. Bet pāri visam ir Dombura bezizmēra ego un sajūta, ka pats galvenais netiek atbildēts - Johaidīi, ja jau tu, Jāni Dombur, visgudrākais tur visu laiku biji klāt, vadīji diskusijas, atmaskoji un debatēji - nu kā tad varēja notikt tik smaga valsts nozagšana? Baigais analītiķis, kuru izrādās politiķi tik ļoti neņema vēra, ka varēja braši izzagt ij 4. maja republiku, ij 18. novembra. Uz šo jautājumu Domburs savā filmā nezkādēļ pat nemeklē atbildes. Jo galvenais ir atpogāt kreklam divas augšējās pogas. Dombura fanēm asais skatiens žigli aizmiglojas un turpmākā jūsmošana par viņa "neatkārtojamo analītiskumu" notiek jau uz citas nots.
Par kodiem
P
Ručs un Norie sirdi pildīja ar tādu mīļumu, ka nav izsakāms vārdos, par suni ar burkānu lakstiem mutē nemaz nerunājot. Īstens Latvijas kods. Paldies par filmu. Par 4.maija republiku neizteikšos tik skarbi. Diemžēl arī tāda ir mūsu vēsture, tomēr žurnālista iespējas ir ierobežotas politiskajās smagsvaru cīņās. Turklāt nav aizmirstams tas senais Kas notiek vakars, kad J.Domburs aci pret aci ar A.Šķēli runāja. Domāju, ka visa Latvija sastinga pie ekrāniem, tas bija tik spēcīgi. J.Dombura filma - rūgts mums visiem vēstures laiks, bet arī tādam rūgtam izvērtējumam jābūt mūsu galvās un J.Domburs to mums ir dokumentējis. Filma kā vēstures grāmata. Tiešām N.Ikstenas scenāristes dotumi ir apšaubāmi, jo D.Īvāna personība varēja izteikt daudz vairāk, (kā K.Matīsa savā recenzijā secinājusi: ... kur filmas varonis mazliet banāli, taču tik dabiski strādā visādus lauku darbus....) N.Ikstenai kā scenāristei trafareta domāšana, arī filma par Slutišķiem.
  • 12
  • 0
Vārds
V
Nebūtu tik tās dokumentālās filmās tā piekrautas ar fantāzijām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja