Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Laiks sakārtot savu elektronisko bibliotēku

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

27. marts, 2014, 12:39

Skaisle

Es neesmu īsti pārliecināta,ka Roberts Bite ir adresāts. Būs vien jāraksta pašai KD redakcijai, bet tas,ko es rakstīšu būs par nepieciešamību sakārtot komentāru telpu arī KD. Es esmu par to,ka lietotājiem tiek dota iespēja reģistrēties, bet lai nebūtu tādas situācijas,ka nopietni un dziļi viedokļi tiek noliegti tikai tāpēc,ka tā autors nav reģsitrējies kā neanonīms un pat viņam netiek dota tāda iespēja. Šķiet februāra Pastaigā KD redaktore Dita Rietuma kārtējo reizi gāž savu žulti pār anonīmo komentētāju telpu. Vienlaicīgi - jau kuro gadu, ja ne gadu desmitu viņa ir redaktore un neko nav darījusi, lai šo telpu padarītu neanonīmu. Es to saprotu un skaidroju tikai tā,ka tā ir klaja nevēlēšanās. Prasta augstprātīga paturēt sev to saldo iespēju allaž pateikt es gudrā un smalkā un jūs - mēsli. Jā, Lasītavā kāds bija uzrakstījis par mani milzums anālā stila komplimentus saistībā ar Māru Zālīti. Es tobrīd nospriedu - nu kāds MZ pielūdzēju esmu nokaitinājusi, bet - kopš es izlasīju,ka Nora Ikstena tieši tādiem pašiem vārdiem izsakās par manu dzīvi - nospriedu - arī toreiz rakstīja vai nu Ikstena, vai Zālīte pati. Jo "ikdienišķie" anonīmie KD komentētāji tādus vārdus nelieto. Tā es domāju. Anonimitāte izrādās ir izdevīga ne jau man.

Atbildēt
4
2

30. marts, 2014, 13:34

Totels > senais

Jā!

29. marts, 2014, 5:50

Senais

Anonimitāte atvēl atklātību un liedz ietekmēt pateiktā vērtējumu caur personības prizmu, jo svarīgi ir ko, nevis kas.

29. marts, 2014, 1:53

Totels

Kas vispār ir anonimitāte. Piemēram, persona, kuru pazīst kādi desmit cilvēki ir anonīma sabiedriskā medijā, publiskā vidē. Liek tā savu vārdu vai izdomātu. Slēpties aiz sveša vārda lai pateiktu kaut ko īpaši iespējams nepatīkamu ir viena no brīvībām ātri pazūdošu tekstiņu virtenēs, ko virknē ikdienas simtiem milionu komentētāju. Tas ir kā pūļa troksnis rātslaukumā pirms interneta ērā ar to atšķirību, ka iespējams dzirdēt katru balsi no personām par kurām neviens neko nezin un tas pat ir skaisti. Arī Kirkegors slēpās. Katram ir tiesības runāt caur masku, dažreiz. Visu laiku taču to darīt ir mazohisms vai augstākais elitārisms. Un pēdējais aspekts, bet, manuprāt, vissvarīgākais ir anonimi izteiktā tāds kā hermētiskums. Izteiktais ir brīvs no izteicēja ar visu tā bagāžu. Tīrā izteikumā lasītājs var ieraudzīt ideju vai kļūdu, vai idiotismu daudz tīrāk. Turklāt arī pašam izteicējam tiek atviegloti priekšnoteikumi - izsakāmais var izskanēt kā balss nevis kā manifests. Manifestiem ir autori. Balss var būt iekšēja un anonīmos komentāros arī ārēja. Tā ir sveša, bet skaidrs, ka tai ir autors. Tomēr autora noslēpums piespiež vērtēt tieši izteikto. Nesen raidijumā Viss Notiek tika pieminēta viena no cilvēktiesībām saistībā ar rosīšanos sociālajos portālos. Tiesības būt aizmirstam. Anonimitāte un tiesības būt aizmirstam ir no radnieciski, jo abos mīt doma par piedošanu, attīrīšanos, dažādu komunikācijas ceļu meklējumos pieļauto kļūdu labošanas iespēju. Tiesības uz saniedrībai nezināma autora balsi kā pēdējais patvērums izraidītajam vai kā vienīgā iespēja tādam kas patur tiesības uz aizmiršanu visas dzīves garumā ar vienīgo intenci būt balsij.

27. marts, 2014, 6:52

Derglis

Nekad neesmu spējis saprast vajadzību pēc visāda veida šādiem "organizatoriem", kas arī windows vidē uzmācīgi piedāvā visādus Libraries, MyPictures, MyVideos un tamlīdzīgus mēslus. Es savukaik atdevu atpakaļ man iedāvināto kruto Amazon Kindle, jo arī tur visu izrīko kaut kāds perverss organizators, kuru, turklāt, nekādi nav iespējams apiet un kas nepārtraukti uzmācas ar savu mīlestību. Katrā operētājsistēmā jau ir lielisks rīks pilnīgi jebkādu datu organizēšanai, un tā ir failu (labi, datņu, ja kādam vārduliskotājam tīk) sistēma. Tiesa, lai ar to rīkotos, ir mazliet jāsaprot diska datu organizācijas principi, taču tie būtībā ir elementāri. Bet laikam visādi veikalinga speciālisti mūs tur par galīgiem oligofrēniem (vai cenšas par tādiem pataisīt). P.s. minētās Kindles vietā iegādājos lasītāju-lētuci, kas strādā tā, kā viņam liek, nevis tā, kā viņam pašam šķiet pareizāk.

Atbildēt
1
1

26. marts, 2014, 15:41

!

Dažas piezīmes. 1) Autors spēj ieteikt tikai Apple OS risinājumus. Kur pārējās OS? 2) Rakstā minētās programmas savu darbu dara, ieskatoties Amazon com grāmatnīcā. Diemžēl šīs programmas neko daudz nedod, ja grāmatas ir senas, izdotas LPSR vai Krievijā utt. Tad viss vienalga pašrocīgi jāieraksta. Tas var nebūt tik vienkārši. Darbam ar ieskenētiem failiem var izmantot arī datora arhivēšanas programmas, piemēram, Aforg.