Parīt vēlēšanu diena. Ir vērts sev atgādināt, ka piederam pie izredzētajām valstīm, kurās vēlēšanas notiek demokrātiski. Neesam vairs to pulkā, kur vēlētājiem ļauj paspēlēt sliktu teātri ar biļetenu iemešanu un pēc tam no urnas izpurina kaut kādu sātana spļāvekli. Tāpēc arī man, pārsvarā apolitiskam cilvēkam, ir svarīgi KDi slejā uzrakstīt piekodinājumu noteikti aiziet nobalsot.
Kad galvenais ir pateikts, tomēr gribu atkāpties priekšvēlēšanu kampaņas laikā un padalīties iespaidos par politisko reklāmu stilistiku. Laikam jau nevajadzētu par to daudz uztraukties – tāds žanrs no laiku laikiem, ne velti LTV gandrīz pirms katrām vēlēšanām rāda Leonīda Leimaņa 1969. gadā uzņemto filmu Pie bagātās kundzes, kurā Eduarda Pāvula pašpuika Kurmis svilpodams klēbē tik pie sienām visādus partiju uzsaukumus un pēc tam tikpat vienaldzīgi savāc vējā izsvaidīto drazu. Bet ja nu cilvēks nevēlas par vēlēšanām iesmiet kā par kādu Eirovīziju un mēģina to visu ņemt par pilnu? Ko viņš dabū pretī?
Ja skatās pēc partiju priekšvēlēšanu pielīšanas/iepatikšanās reklāmām, kandidāti elektorāta uztveri novērtē šādā līmenī:
Ja man būs koši balts krekls, tas liecinās, ka esmu gaišs cilvēks, jo latviešu kultūrā baltā krāsa nozīmē visu to skaistāko un cildenāko. Svarīgi gan nekļūdīties tajā, kā balto kreklu pasniegt. Vai ar dārgu, spicu uzvalku (te jāuzmanās, jo var patikt līdzība ar kādu kinozvaigzni uz sarkanā paklāja, bet var arī aizkaitināt, ja vēlētājs pats vairāk apgrozās humpalās) vai kreklu vienu pašu, čomīgi sabāztu džinsos, kā vecākajam brālim, kurš uzticības pilns nāk pretī un gādīgi skatās acīs. Labestīgi iedrošinošo acu skatienu praktizē gandrīz visi. Dažām partijām tomēr bija sanācis mazliet pāršaut pār strīpu, jo grīļīgā nākšana pretī un sirsnīgā galvas piešķiebšana kā labradora kucēnam izskatās, it kā kompānija atgrieztos no kāda salietošanās rituāla. Vai tiešām ir ieplānots, ka šajā brīdī vēlētājs nodomās, ka, jā, šis nu tiešām ir skaistākais un nesaspiestākais tomāts lielveikala kastē, atvainojos, uzticamākā partija sarakstā, un balsos tik nost? Reklāmas guru droši vien teiks: jā, šāda reakcija tik tiešām ir ieplānota, jo mūsu zemapziņa diemžēl ir viegli manipulējama.
Svarīgi arī iet gar ūdeņiem. Lai aizskalotu vēlētāja atmiņā aizķērušos slikto pieredzi un neērtos jautājumus?
Vēl ir iespējams ar reklāmas plakāta lielumu aizklāt debesis vai stāvēt ar uzmundrinošiem saukļiem uz tilta, kaunīgi slēpjoties aiz laternām.
Īpaši cinisks šķiet autobuss, izrotāts ar daudzbērnu ģimeni vienādās drēbēs. Visi kā no zirņu pāksts izbiruši. No sirds priecājos par katru, kuram ir izdevies izveidot kuplu ģimeni, bet siet to kopā ar patriotismu šķiet akli un augstprātīgi. Ja godīgi, Latvijā lielākā daļa vēlētāju neatbilst šai ideālvīzijai. Šaubos, ka "izvēle" būt bez četriem puikām un meitiņas peciņas cilvēkam automātiski atņem spēju būt krietnam Latvijas pilsonim, profesionālim, foršam cilvēkam un galu galā – čaklam nodokļu maksātājam.
Par kādiem auniem tiek turēti vēlētāji, ja ar viņiem 2022. gadā sarunājas šādā intonācijā?
Starp citu, Tālavas taurētāja autors ir Rūdolfs Blaumanis, ja nu kādam potenciālajam deputātam iznāk vēlreiz piedalīties erudīcijas spēlē.