Mērtons apraksta vairākus piepildītas, garīgas dzīves principus, bet es vēlos apstāties pie trim.
1. Būt svētam nozīmē būt tam, kas tu esi, būt pašam.
Dzīves uzdevums ir kļūt par to, kas tu esi, par ko lemts kļūt tieši tev.
Necenties būt kāds cits, neatdarini nevienu, nepielāgojies! Neskaties pa labi un pa kreisi, bet mācies izlasīt savā sirdī Dieva rakstīto uzdevumu, kas domāts tieši tev. Un tad – uzdrīksties to īstenot. Izdzīvot savu dzīvi.
Normunds, kuru es pazīstu 39 gadus, uzdrošinājās būt tas, kas viņš ir.
Viņam neklājās viegli, bet viņam izdevās.
2. Tev ir jāapzinās sava ievainojamība.
Dzīvot nozīmē būt bez paslēpšanās iespējām. Galu galā kādā brīdī katram jāapstājas un jāatzīst, ka cilvēciskās iespējas ir ierobežotas. Būtu milzu kļūda uzskatīt, ka viss pasaulē ir sasniedzams un ka iespējams bez zaudējumiem nodzīvot savu dzīvi. Ja es esmu pasaulē, ja man ir ķermenis, prāts, sirds, es vienmēr esmu ievainojams.
Katra cilvēka esībā ir kāda vieta, kur viņu var nodurt ar kniepadatu.
Šajā vietā var censties celt mūri, taču tas allaž notiek par manas cilvēcības cenu.
Tikai pieņemot savu ievainojamību, mēs nezaudējam dzīves izjūtu un sirds atvērtību.
Tā ir cena, ko maksājam par cilvēka dzīvi.
Normunds nevairījās to maksāt un samaksāja līdz pēdējam.
3. Pieņem kā labu savu vietu pasaulē.
Katram no mums, piedzimstot šai pasaulē, priekšā ir jau iepriekš gatavi nosacījumi.
Tie mums var patikt vai nepatikt, bet visbiežāk nav izvēles. Mēs no tiem nevaram izkāpt.
Mērtons mūs aicina drosmīgi augt un attīstīties tur, kur mēs esam nolikti.
Cilvēki bieži ir kārdināti domāt, ka citā vietā un citos apstākļos mana dzīve izdotos labāk.
Taču jebkura cita vieta man var kļūt mazāk labvēlīga vai sliktāka nekā pašreizējā.
Normunds pieņēma savas dzīves noteikumus un iemācījās ar tiem dzīvot.
Viņš zināja, ka Latvija ir maza, aizspriedumaina, dažkārt – neiecietīga un tomēr laba, pati labākā vieta šajā pasaulē.
Normund, Tu zini, ka mums palika neizrunātas sarunas.
Cik labi, ka cilvēka dvēsele ir mūžīga un mēs vēl varēsim visu izrunāt vēlāk. Pagaidām parunājies ar tiem režisoriem un aktieriem, kuri Tevi sagaidīja priekšā. Tev būs interesanti. Žēl, ka Tu nevarēsi mums atsūtīt savas pārdomas.
Taču pats interesantākais būs satikties ar pašu lielāko Režisoru un pajautāt (es zinu, ka Tev pietiks dūšas): vai mēs esam ļoti atkāpušies no scenārija Esības lielajā Filmā, kurā katrs cilvēks spēlē savu noteiktu lomu?
Mūsu esība ir Noslēpums. Šis Noslēpums ir lielāks par visu un spēj saturēt kopā pilnīgi visu.
Pat neiespējamo – Dzīvi, Nāvi un Mūžību – tā, ka kopā sanāk Mīlestība.
Tavs Juris
15.09.2014.
daniels
Ameba
JoKaLeMeNe