Piemēram, Rīgas Zooloģiskajā dārzā notika prezidenta vēlēšanas, kurās citstarp piedalījās arī prusaki, kas, kā vēsta zoodārza preses ļaudis, aicināja piešķirt brīvpusdienas visām daudzbērnu ģimenēm, savukārt zebras pieprasīja būtiski palielināt gājēju pāreju skaitu pilsētās. Meža premjera vēlēšanas rīkoja arī Latvijas Leļļu teātris, savukārt speciālu filmas Ūdens garša seansu kinoteātrī Splendid Palace papildināja politiskais stendaps.
Viens no interesantākajiem pasākumiem dienu pirms vēlēšanām notika kultūrtelpā Tu jau zini kur. Teātra trupa Kvadrifrons vienīgo reizi pieaugušo publikai atrādīja Skolas somas ietvaros radīto iestudējumu Vēlēšanās. Sanākusī publika amizējās par aktiera Jāņa Kroņa plašajiem ekskursiem savā rasola patērētāja pieredzē un naidu pret nēģiem, kā arī dziedāja līdzi Žoržam Siksnam, kurš bija nolīgts uz trim dziesmām rasola jaukšanas laikā un priecēja ar elegantu pašironiju.
Rasola tēls latviešu teātrī neienāk pirmoreiz – lai atceramies kaut vai klātos galdus, pie kuriem mielojās Mārtiņa Eihes iestudējuma Taņas dzimšanas diena viesi Ģertrūdes ielas teātrī. Taču Vēlēšanās velk diezgan precīzas un asprātīgas paralēles starp ēdiena gatavošanu un politiku, turklāt pilnīgi laikmetīgā caurspīdīgumā, nevis Oto fon Bismarka stilā, kuram piedēvēts izteiciens, ka tautai nav jāzina, kā taisa desas un politiku.
Kad skatītājs ieiet izrādes telpā, viņam tiek iedota aploksne ar vienpadsmit vēlēšanu zīmēm – šajās vēlēšanās konkurē kartupeļi, zaļie zirnīši, marinēts gurķis, olas, majonēze, sīpoli, ābols utt. Katram ir savs (ļoti asprātīgs) priekšvēlēšanu videoklips. Balsošana rezultējas rasola gatavošanā, par katru balsi lielajā bļodā ieliekot ēdamkaroti no attiecīgās sastāvdaļas (sinepes un mārrutkus lika pa tējkarotei, bet tāpat stiprumu juta). Izrādes veidotāji, pagaršodami rezultātu, secināja, ka līdzšinējā pieredzē šis rasols esot ēdamākais, bet pirmās izrādes skolās atklājušas, ka jaunieši balso tiešām pēc klipiem, nevis no rasola sagatavošanas loģikas, tāpēc dažviet nācies iztikt bez majonēzes, jo par to nebija nobalsots.
Brīdis, kad tiek pavēstīts, par kurām sastāvdaļām publika ir nobalsojusi, patiešām līdzinās vēlēšanu rezultātu paziņošanai. Tāpat kā dienu vēlāk īstajās vēlēšanās, uzvarēja pirmais saraksts, izrādes versijā – kartupeļi kā stabilitātes garants. Asprātīgie videoklipi ar partiju nosaukumiem un saukļiem izraisīja klātesošo sajūsmu, kaut, es pieļauju, dažas partijas pārstāvis, sevi atpazīdams, varētu būt apvainojies (mana favorīte bija majonēze kā "baltā svītra mūsu karogā"). Siļķu un sīpolu iekļaušana rasola sastāvā vairākos apmeklētājos raisīja izmisumu, un jāteic, ka galarezultātā siļķu no kopējās garšas viedokļa tiešām bija par daudz.
Kad izrāde tiek rādīta skolās, rasola jaucēji ir paši vidusskolēni. Varbūt pat labi, ja rezultāts ir negaršīgs, jo tad labāk darbojas analoģija arī politiskajā jomā. Izvēloties savu favorītu, gana labi jāapzinās, kādu garšu tas dos kopējam katlam.