Pirmdienas rīta ziņa par Dienvidkorejas filmas Parazīts triumfu 92. ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremonijā bija reibinoša. Lai ko bija pravietojuši eksperti, tādu "parazītu ballīti" nevarēja iedomāties pat vispārdrošākajās fantāzijās: četri Oskari no sešām filmas Parazīts nominācijām ir pārsteidzošs rezultāts. Turklāt kādi Oskari – līdzās pelnītajam, prognozētajam labākās starptautiskās filmas Oskaram režisora Džunho Bona darbs saņēma arī triumfālo labākās filmas Oskaru, izkonkurējot astoņus citus darbus – gan Holivudas studiju produktus, gan divas Netflix producētas filmas. Eksperti izkalkulējuši, ka kompānija Netflix savu filmu Oskara kampaņā ir ieguldījusi 70 miljonu dolāru, krietni vairāk nekā tradicionālās Holivudas studijas. Lūk, cik ļoti XXI gadsimta tehnoloģiju radītais Netflix alkst tikt pie klasiskajām trofejām.
Arī šo rindu autore vairākkārt publiski komentējusi, ka labākās filmas titulu visdrīzāk iegūs kāda no trim filmām – Džokers, Reiz Holivudā vai Parazīts –, kaut daudzi eksperti (un ekspertu ap Oskara laiku ir tik, cik sēņu pēc lietus) par drošu līderi uzskatīja 1917. Kaislības rimušas. Uzvarētāji noskaidroti – atliek mēģināt atbildēt uz jautājumu, kāpēc 92 gadus ilgajā ASV Kinoakadēmijas balvas vēsturē pirmo reizi labākās filmas godalgu saņēmusi neamerikāņu filma, proti, Dienvidkorejas Parazīts.
Atbildēt var dažādi. Proti, lai ārpus Amerikas tapusi filma varētu klasificēties nominācijai pamatkategorijās (ārpus labākās starptautiskās filmas kategorijas), tai ir jāatbilst dažādiem kritērijiem, to vidū – jābūt izrādītai ASV kinoteātros. Džunho Bona Parazītam šajā ziņā viss bija vislabākajā kārtībā – jau rudenī amerikāņu industrijas prese rakstīja, ka Parazīts ir kļuvis par komerciāli veiksmīgāko neamerikāņu filmu ASV. Filma, par kuru pasaule uzzināja 2019. gada maijā pēc pirmizrādes Kannu festivālā un Zelta palmas zara iegūšanas, ātri pārkāpa tās robežas, kurām reti tiek pāri Āzijas un Eiropas filmas, tā arī līdz plašam skatītāju lokam nenonākot.
Liela loma Parazīta popularitātes radīšanā bija Kannu balvai, bet ne tikai. Režisors Džunho Bons ar Parazīta stāstu, stilu un virtuozo žanru sajaukumu bija trāpījis necerēti precīzi. Filma ir kļuvusi par globalizētās, komercializētās, skaudras sociālās noslāņošanās iezīmētās pasaules modeli, kas ir uzbūvēts ar rotaļīgu, traģikomisku vieglumu.
Oskaru sadalījums apliecina, ka tieši šāda filma par pasauli, kas dalās pārplūdušos pagrabos un elitārās pilīs, par pasauli, kurā manipulācija ar līdzcilvēkiem un ekspluatācija ir norma, ir bijusi kā kulaks uz acs. Iespējams, ASV Kinoakadēmijas biedru balsojuma rezultātā ir iespējams saskatīt ja ne zemapziņas dzīlēs slēptus vainas kompleksus, tad vismaz vēlmi izkāpt no rutīnas un prognozējamības Oskaru sadalīšanā. Un tas nav maz. Tāpēc uzvarēja Parazīts, nevis vēstures interpretācijas visdažādākajā stilistikā (Reiz Holivudā, 1917, Trusis Džodžo, Lemāna ’66. Lielais izaicinājums), Netflix ambīcijas (Laulības stāsts, Īrs), feministiskais spīts (Mazās sievietes) vai komiksa psiholoģizācija (Džokers). Tas, ka Holivuda sev ir apnikusi, priecē.
Senais