Jau šobrīd būtu jābūt saplānotam 2013. - 2014. akadēmiskajam gadam, lai esošajiem un topošajiem reflektantiem būtu iespēja nospraust sev mērķus un izvēlēties, kādiem eksāmeniem gatavoties, bet augstskolām būtu priekšstats par profesoru, docentu, lektoru skaitu un atalgojumu, atsevišķu nodaļu un studiju programmu funkcionēšanu un tā tālāk. Kas gan ļauj noticēt, ka līdz nākamajam rudenim ir iespējams realizēt tādas reformas, lai nākamais, 2014. - 2015. studiju gads pēkšņi būs radikāli citāds?
Vai, kā un kāpēc tiks pārstrādāts, piemēram, studiju programmu un atsevišķu kursu saturs, izvirzītas jaunas prasības studentiem, jauni kritēriji kvalifikācijas darbu izstrādei? Vai tiks pieaicināti viesprofesori no augstskolām, kuras ir iekļuvušas maģiskajā simtniekā? Ja kāds domā, ka jā, tad šobrīd jau ir par vēlu, jo cienījami un pieprasīti profesori jau ir saplānojuši savas aktivitātes 2014. - 2015. studiju gadam. Turklāt tāpat nebūtu iespējams šādam viesprofesoram samaksāt par darbu. Vai Latvijas augstskolu absolventu konkurētspējas veicināšanai tiks ieviesta daļēja apmācība kādā no globālā kontekstā dominējošajām svešvalodām (angļu, franču, vācu), lai students ar savu Latvijas bakalaura vai maģistra diplomu varētu startēt starptautiskajā darba tirgū, bez problēmām apgūt zinātnisko literatūru šajās valodās un tikpat viegli sagatavot savas publikācijas un piedalīties akadēmiskās un profesionālās diskusijās? Vai arī varbūt tiks finansēta sistemātiska zinātniskās literatūras tulkošana latviski, lai studiju programmās, kurām oficiāli jānotiek valsts valodā, studentiem būtu iespējams iepazīties ar svarīgākajām zinātniskajām atziņām? Vai pa šo gadu paredzēts pārstrukturēt pedagogu hierarhiju (ieskaitot konkurenci uz darbavietām, atalgojumu, pienākumu un atbildības pārskatu utt.) un izvirzīt profesoriem jaunas prasības pilnīgi jaunu kursu sagatavošanā 2014. - 2015. gadam?
Diez vai. Tāpēc jājautā - kas un kā var mainīties, ja vienkārši kādu atlaidīs, vēl kādam samazinās algu, pāris departamentus apvienos un citus likvidēs?
Akadēmiskie ideāli ir aktuāli arī mūsdienās, un augstākās izglītības mērķiem jābūt augstiem. Var teikt, ka šobrīd mums pietrūkst sava Mārtina Gropiusa, leģendārās skolas Bauhaus dibinātāja. Gropiuss uzskatīja, ka vācu mākslas izglītības sistēma pēc 1. pasaules kara bija kļuvusi anahronistiska un neefektīva. Viņš ticēja, ka līdz šim tradicionāli strikti nošķirtās nozares - tēlotājmāksla, arhitektūra, lietišķā māksla un amatniecība - var apvienoties un darboties roku rokā, lai mainītu sabiedību un padarītu to labāku. Tā radās pilnīgi jauna nozare - dizains. Lai gan Bauhaus liktenis nav finansiālas veiksmes stāsta paraugs, un skolu visā tās pastāvēšanas laikā apdraudēja provinciāli, konservatīvi politiķi (līdz nacionālsociālisti to slēdza), skola ir būtiski ietekmējusi gluži vai visu, kas pēc tās noticis arhitektūrā un dizainā. Vai līdz 2015. gadam Latvijā atradīsies savs Gropiuss?