Krājumā Vietām cilvēki iekļautie dzejoļi ir saldsērīgi dzidri – tajos mierinājumu varēs atrast tie, kurus notvērušas ilgas, bet spirdzinājumu – tie, kurus pārmācis nogurums. Pārdomāti veidotie tēli un metaforas, labi izkoptā un prasmīgā rotaļa ar valodu piešķir dzejoļiem trauslu, gluži vai netveramu noskaņu.
Kopš Agneses Rutkēvičas debijas grāmatas iznākšanas 2012. gadā ir pagājuši astoņi gadi - tik ilgi auklēts un lolots jaunais krājums, kurā iekļautie dzejoļi ir tādi kā sāpju bērni, tāpēc jo mīļāki. Ikviens dzejolis, viņasprāt, ir gluži kā saruna ar Dievu, jo "dzeja ir vienīgā valodas forma, kādā uzrunāt nezināmo, neuzrunājamo".
"...šajos dzejoļos vārdi bez piepūles pārsprāgst, un tu ieraugi dzīvu (vai nedzīvu) matēriju, no kuras pil gaisma un tumsa, skaņa un klusums, viss šis mūžības arsenāls, kas laicīgo dzīvi dara tik skaistu," par krājumu saka tā redaktors, dzejnieks Edvīns Raups.
Agnese Rutkēviča (1988) debitēja 2012. gadā ar krājumu Jaunā Vāgnera klusēšana (izdevniecība Mansards) ar pseidonīmu Anna Foma. Publicējusies žurnālos Karogs, Latvju Teksti, Domuzīme. Darbojas teātrī, kur pēc viņas lugām tapušas izrādes Kartupeļu ēdāji, Dukši, Mans nabaga tēvs un Dzīvnieks Ku Kū. Izrāde Dukši piedalījusies Vācijas teātra festivālā Jaunās lugas no Eiropas un ieguvusi galveno skatītāju simpātiju balvu. Autores dzeja tulkota angļu un igauņu valodā.
Grāmatas māksliniecisko noformējumu veidojusi Evelīna Andžāne, krājuma redaktors ir dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups.