Sējumā ietilpst arī Māra Čaklā publikācijas periodikā un raksti par dzejnieku pašu. Te lasāmas viņa vēstules Lalitai Muižniecei, Aleksandram Pelēcim, Gunaram Saliņam un Veltai Tomai. Kaut neliels, bet spilgts priekšstats par Māra Čaklā dzīves daudzkrāsainību rodas no sējumā izmantotajiem dzejnieka dienasgrāmatas tekstiem. Šīs daudzslāņainās dzīves ritmu nosaka ne vien radoša cilvēka darbs, bet arī aktīva piedalīšanās sabiedriskās, īpaši kultūras dzīves notikumos, draugi, satikšanās, sarakste, domu apmaiņa un bohēma.
Interesi saista dabas un cilvēku vērojumi, apraksti par svešās zemēs gūtajiem iespaidiem. Šī sējuma laikposmā (1974–1978) tie ir ceļojumi uz Gruziju un Dāniju, kā arī dzejniekam svarīgais pirmais brauciens uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu 1978. gada oktobrī kopā ar komponistu Paulu Dambi – dzejnieka un komponista radoša tikšanās ar trimdas latviešiem trīs nedēļu garumā.
Literatūrzinātnieces Dr. philol. Dzidras Vārdaunes (1928) interešu lokā ir latviešu drāma un dzeja. Nozīmīgākie darbi – monogrāfija Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā (1973), Prozas žanri (1991, kopā ar I. Kiršentāli un B. Smilktiņu), viņa sastādījusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 10. sējumu (1980) un variantu 4. sējumu (1983, līdzsastādītāja), bijusi līdzautore Latviešu literatūras vēstures 2. sējumam (2001) u.c. Publicējusi portretrakstus par Andreju Eglīti, Āriju Elksni, Māri Čaklo, Māru Zālīti, Gunāru Priedi un citiem latviešu rakstniekiem. Sakārtojusi un komentējusi Andreja Eglīša Rakstus (2002–2006).
Māris Čaklais (1940–2003) ir viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem un esejistiem, 14 dzejas krājumu autors, kura darbi iemūžināti arī mūzikā – solo, kora, teātra dziesmās – Imanta Kalniņa, Pētera Vaska, Raimonda Paula, Valda Zilvera, Ērika Ķiģeļa, Ulda Stabulnieka un citu komponistu darbos.
Rakstu 2. sējuma izdošanu atbalstījis Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonds (Edgara Sūnas piemiņas fonds) un Laima un Guntis Bērziņi.