Grāmata Lībiešu balādes ir rakstīta, iztēlojoties, kāda varētu būt lībiešu laikmetīgā dzeja, ko sarakstījis autors, kurš dzīvo lībiešu kultūras vidē un kura tekstos organiski ieplūst vietējie ticējumi, paražas un vēsturiskā atmiņa.
Grāmatas ieceri skaidro Kārlis Vērdiņš: "Darbs pie grāmatas Lībiešu balādes sākās 2011. gadā, kad Valts Ernštreits aicināja latviešu dzejniekus sacerēt pa vienam dzejolim par lībiešu tematiku, atdzejoja tos un publicēja kopkrājumā Tā iznirst lībieši. Kopš tā laika esmu turpinājis rakstīt dzejoļus, izmantojot lībiešu vēstures, literatūras un folkloras motīvus. Vairāki no šiem dzejoļiem ir apjomīgi un sižetiski, tādēļ šī grāmata uzskatāma par mēģinājumu liroepikas žanrā, pie kura pieder arī balāde – forma, kuru latviešu literatūrā spilgti iedzīvinājuši Vilis Plūdons, Eriks Ādamsons un arī Kārlis Ābele, kurš 1948. gadā tiecies definēt tās galveno pazīmi: "Balādes būtiska pazīme – augšējā un apakšējā norise. Augšējā norise ir nereāla un tinas liktenīgā noslēpumā, beidzot saskaras ar apakšējo norisi, kas rit reālā, visiem pārredzamā plaknē. Šī abu norišu saskaršanās ir arī balādes – parasti dramatiskais, nereti pat traģiskais – atrisinājums." Galvenokārt pēc šāda principa veidoti dzejoļi arī šajā krājumā."
Kārlis Vērdiņš (1979) – dzejnieks, literatūrzinātnieks. Desmit bērnu un pieaugušo dzejoļu krājumu autors. Vairāku nozīmīgu literāru apbalvojumu laureāts, tostarp – trīskārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs. Bijis literatūras žurnāla Latvju Teksti redaktors, sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus un pētījumus. Patlaban – pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Dzeja tulkota vairākās pasaules valodās. Viens no nozīmīgākajiem un pazīstamākajiem savas paaudzes dzejniekiem. Dzejai raksturīgs ironisks skatījums uz sociālām konvencijām, kultūras un literatūras tradīcijām; tautas psiholoģijas portretēšana, groteska, kā arī labsirdīgs humors, erotisms un cilvēkmīlestība.