Vilnis Bankovičs dzimis Rīgā 1923. gadā. 1944. gada janvārī iesaukts Latviešu leģionā. Bijis Austrumu frontē, vēlāk Pomerānijā. 1945. gada pavasarī kritis Sarkanarmijas gūstā, rudenī aizsūtīts uz filtrācijas nometnēm Komi ziemeļos. 1946. gada rudenī ieskaitīts Padomju armijas darba bataljonos Narvā, vēlāk Tallinā. Pēc sešarpus gadiem atgriezies Latvijā.
Grāmatas priekšvārdā Valters Nollendorfs raksta: "Kā daudzi latviešu karavīri, Vilnis Bankovičs iekļuva Sarkanarmijas lielofensīvā Polijas rietumos 1945. gada janvārī. Par Latviešu leģiona 15. divīzijas izmisīgajām cīņām un lielajiem zaudējumiem rakstīts samērā daudz — gan militārajā vēsturē, gan atmiņās. Tie, kam izdevās padoties Rietumu sabiedrotajiem, vēlāk veidoja Daugavas Vanagu kodolu un palīdzēja dzīvu uzturēt to latviešu karavīru atmiņu un piemiņu, kas leģiona rindās cīnījās pret padomju varu. Vilnis Bankovičs ar savu vadu nebija kopā ar 15. divīzijas kodolu. Viņus iesaistīja Dancigas aizstāvēšanas cīņā, un vācu komandiera nodevības dēļ viņi nokļuva Sarkanarmijas gūstā. Par tiem, kas neizsitās līdz Rietumiem, bet kam sākās ceļš uz Austrumiem, stāstīts maz. Šī informācija palikusi tikpat izklīdināta kā viņi paši. (..)
Lai gan, kā autors pats atzīst, atmiņas sarakstītas daudz par vēlu, ir saglabājusies ievērojama pārdzīvojuma detaļu bagātība. Nav jābrīnās, jo visspilgtāk atmiņā paliek tas, kas iezīmējies spēcīgu pārdzīvojumu brīžos. Tādu aprakstītajā laika posmā bijis visai daudz, un senās epizodes lasot šķiet kā nupat pārdzīvotas. (..) Viļņa Bankoviča atmiņām raksturīga lietišķība, neviltots tiešums, gribētos teikt — godīgums, kas tās palaikam tuvina dienasgrāmatas žanram. (..)
Viļņa Bankoviča atmiņu ticamību vairo arī viņa spēja atzīties, ka kaut ko neatceras, būt paškritiskam un neņemt sevi pārāk nopietni. Viņš nespēlē varoni. Nespēlē arī pieticīgu "mazo cilvēku" lielo notikumu virpulī. Viņš nepārspīlē, bet ļauj notikumiem un cilvēku rīcībai runāt par sevi. (..)
Ir apbrīnojami, kā cilvēks, kam bijis jāsastopas ar tik daudz necilvēcības, neģēlības un nežēlības, spējis saglabāt neskartu savu cilvēcību."