"Vienmēr paliek kaut kas, ko gribētos un vajag izdarīt, bet svarīgāka ir kārtējā aktualitāte, un tad tas sāk vilkties. Ik pa brīdim paskrubina sirdsapziņa: esi apņēmies izdarīt, bet velc gumiju! 1989. gadā ierakstītās un 1990. gadā izdotās skaņu plates ...pie Laika digitalizēšana un izdošana CD bija viens no šādiem darbiem, Remix lielā projekta ietvaros nebija izdarīts. Pieķērāmies un izdarījām." Ģitārists, leģendārās grupas Remix mūziķis un producents Aivars Hermanis saka par jaunāko veikumu būtisku populārās mūzikas vēstures artefaktu atjaunošanā un iemūžināšanā.
Plate ...pie Laika ir spilgta atmodas laika liecība. Tās titulskaņdarba – Ulda Marhilēviča komponētās dziesmas ...pie Laika ar Igo vārdiem – pirmatskaņojums 1988. gada Vissavienības jauno solistu konkursā Jūrmala, kur Remix piedalījās kā viesi, bija pēkšņs un skaļš brīvības pieprasījums: "Brīvību, brīvību Tēvzemei. Nelūdzam. Pieprasām!" Izskanējis tiešraidē visā toreizējā PSRS, spēcīgais vēstījums uzvarēja arī 1988. gada Mikrofona aptaujā. Vairums no skaņuplatē iekļautajām dziesmām nekad nav skanējušas radio un netika digitalizētas, jo māsterieraksts gāja zudībā, kad 90. gadu sākumā tika apzagts skaņuplašu firmas Melodija birojs.
Aivars Hermanis stāsta par Remix darbības spilgto laiku.
Plate …pie Laika, kurā spēlēju kopā ar Uldi Marhilēviču (taustiņinstrumenti), Eduardu Glotovu (basģitāra) un Vilni Krieviņu (sitaminstrumenti), bet solists ir Igo, bija viena no skaņuplašu firmas Melodija pēdējiem izdevumiem. Diemžēl laikā, kad tika remontēta Reformātu baznīca, kur atradās ierakstu studija, un tās birojs uz laiku pārcelts uz konservatorijas kopmītnēm, naktī tur ielauzās zagļi. Starp aiznestajām lietām bija arī mūsu skaņuplates māstera oriģināls. Kopija, no kuras tika izgatavota plates matrica, bija aizsūtīta uz Maskavu, bet ieraksta vairs nebija.
Kad nāca digitalizēšanas periods, mūsu kvalitātes latiņa bija augsta, tāpēc negribējām pārrakstīt no plates. Skaņu režisoram Andrim Grīnbergam lentēs bija saglabājušās tikai divas no astoņām dziesmām – Ulda Marhilēviča …pie Laika ar Igo slavenajiem vārdiem un Grēks ar Jāņa Baltausa vārdiem. Šie ieraksti bija Latvijas Radio fondos un tika nodigitalizēti. Tagad tehnoloģijas ir attīstījušās jau tik tālu, ka var izdarīt brīnumus. Firmas Jersika Records izdevniecības vadītājs Mareks Ameriks kopā ar Mārtiņu Krastiņu nociparoja atlikušās sešas dziesmas. Pēc tam grupas skaņu režisors Andris Grīnbergs mājās veselu mēnesi sēdēja, kamēr izķibināja ārā plates sprakšķus.
Plate tagad ir bibliogrāfisks retums?
Pat neatceros, cik eksemplāros to toreiz izdeva. Pieņemu, ka bija kādi tradicionālie piecdesmit tūkstoši. Atceros, mūsu pirmajai platei Vēstule (1986), kas tika izdota atkārtotās tirāžās, bija vairāk par simt tūkstoš eksemplāriem. Tā bija mūsu, atsevišķu autoru hitu izlase. Skaņdarbus nedaudz apvienoja tikai spēles maniere un aranžējumu stils. Savukārt …pie Laika jau bija konceptuāls produkts, pakārtots idejai. Lielākās daļas dziesmu autors bija Uldis Marhilēvičs. Abas manas dziesmas tapa vairāk uz hārdroka ģitārmūzikas bāzes. Mēs bijām jau grupa, kurā bijām pieslīpējušies cits citam.
Bet tāda, kur katrs varētu būt spēcīgs līderis!
Paldies Dievam, kad satikāmies Remix, visi bijām jau nobriedušas personības. Bijām ļoti atšķirīgi, bet arī sapratām, ka, lai izveidotu vienību, kas spēj spēlēt un radīt mūziku, ir jāievēro savstarpēji papildinošs līdzsvars. Protams, strīdējāmies un viedokļi bija visvisādi, bet nekad nenonācām līdz konfliktiem vai apvainojumiem.
Demokrātisks modelis bez galvenā bosa?
Katram bija viena balss. Arī tiem, kuri nepiedalījās mākslinieciskajā jaunradē tādā apmērā kā mēs ar Marhilu. Autors un aranžētājs vairāk bija Marhils, komponēju arī es un brīžiem Igo. Mēs ar Marhilu bijām galvenie producenti. Uzņēmos izpildproducenta, menedžera funkcijas, jo man jau bija orķestra vadītāja pieredze krogā un biju tas, kuram Raimonds Pauls piedāvāja iespēju veidot jaunu grupu. Jo tālāk gājām, jo vairāk veidojās kopdarbs, kurā katrs nāca ar savu ieguldījumu. Piemēram, tas, kā spēlēja un improvizēja mūsu sākotnējais basģitārists Jevgeņijs Ščapovs, bija ģeniāli. Kā viņš izveda basa līniju cauri visai kompozīcijai! Mēs to sapratām tad, kad pēc Remix koncertiem Norvēģijā viņš vairs neatgriezās Padomju Savienībā. Viņa vietā atnāca Eduards Glotovs. Viņš bija visnotaļ cienījams basists, no Liepājas grupas Credo. Jau pēc divām nedēļām jābrauc uz Vāciju, iedevām viņam notis, ierakstus, sākām spēlēt, bet kaut kā pietrūkst. Tad teicām: Edžu, nokopē Ščapovu! Viņš to izdarīja, gods kam gods, un viss sāka skanēt, kā dzirdams mūsu pirmajā platē.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!