Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +13 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 22. jūnijs
Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Inese Lūsiņa

Nepārdot dvēseli teātrim

Plika uz skatuves nestāvēšu un bikini nevilkšu, uzsver jaunā operas zvaigzne Annija Kristiāna Ādamsone (27), stāstot gan par pieredzi savu pirmo lomu meklējumos, gan par līdzsvaru starp karjeru un privāto dzīvi.

Vēlos tevi dzirdēt Rīgā! Rīgas ritmu 25 gadu jubileja būs īpaši ambicioza

"Šogad festivālā ir superambiciozs projekts ar nosaukumu Shayna Steele sings Raimonds Pauls. Līdz šim Latvijas mūzikas dzīvē nav bijusi situācija, kad amerikāņu mākslinieks sagatavo pilnu latviešu komponista programmu. Turklāt tā tiks arī ierakstīta. Programmā izmantota mūsu Maestro mūzika, bet tekstu autors ir Losandželosas producents Gordons Pogoda," stāsta ikgadējā Starptautiskā Improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāla Rīgas ritmi izveidotājs un mākslinieciskais vadītājs Māris Briežkalns

Neparasta izskaņa. Sinfonietta Rīga sezonu noslēgs kopā ar čellistu Žanu Gijēnu Keirāsu

Ar oriģinālu koncertprogrammu un diviem publiskiem uznācieniem – Latvijas Universitātes Lielajā aulā piektdien, 30. maijā, plkst. 19.00 un Ventspils koncertzālē Latvija sestdien, 31. maijā, plkst. 17.00 – savu 19. sezonu noslēgs diriģenta Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Šī notikuma īpašais viesis būs pasaulslavenais franču čellists Žans Gijēns Keirāss

Maģiski, enerģijas pilni notikumi. Dzintaru koncertzāles vasaras sezona piedāvā bagātīgu programmu visdažādākajām gaumēm

Gan akadēmiskā simfoniskā mūzika, gan popmūzika un rokmūzika, balets un mūzikli, gan latviešu, gan ārvalstu mākslinieki. Izvēle ir ļoti plaša – Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis ieskicē šīs vasaras sezonu, kuras atklāšanas koncerts notiks jau 30. maijā. Vēl tikai jātiek vaļā no putekļiem, kurus sacēluši nesenie remontdarbi, atjaunojot 1960. gadā celtās vasaras koncertzāles metāla stabus un veicot skatuves kosmētisko remontu. Sakopts arī dārzs

Mīlestība un skaistums – mierinājums un cerība. Sezonas noslēguma tikšanās Šūmanes, Vaska, Ešenvalda mūzikā

Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) 144. sezonas noslēguma koncertā, ko diriģēs Guntis Kuzma, 10. maijā koncertzālē Lielais dzintars līdzās mūsdienu latviešu komponistu Pētera Vaska 3. simfonijai un Ērika Ešenvalda simfoniskajai fantāzijai Mākoņi skanēs XIX gs. vācu pianistes un komponistes Klāras Šūmanes Klavierkoncerts. Soliste būs starptautiski plaši pieprasītā pianiste Lauma Skride

Būt cilvēkam

Mums ir ļoti laimējies, ka Bostonas simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Nelsona turnejas maršrutā līdzās Vīnei, Prāgai un Leipcigai ir iekļauta arī Rīga ar diviem dažādiem koncertiem Latvijas Nacionālajā operā 11. un 12. maijā

Komponiste un dziedātāja Monta Tupčijenko: Klausītājus – vismaz Vācijā – fascinē latviešu tautasdziesmas

Es ļoti vēlētos vairāk laika pavadīt Latvijā – ne tikai apciemojot ģimeni un draugus, bet arī aktīvi piedaloties muzikālos projektos, – saka latviešu komponiste un dziedātāja Monta Tupčijenko, kura pēc Igaunijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Vācijā pavadītajiem studiju gadiem pašlaik Hamburgā (Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā) tuvojas maģistrantūras studiju finišam kompozīcijā

No koka plašu atskaņotājiem līdz veļasmašīnai. Sākas mūsdienu mūzikas festivāls deciBels

Esmu patiesi gandarīta, ka Mūsdienu mūzikas festivāls deciBels jau vienpadsmito gadu veido tiltu starp teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi, sniedzot studentiem iespēju kļūt par aktīviem radošajiem dalībniekiem, sadarbojoties ar izciliem mūziķiem, skaņu režisoriem un gaismu māksliniekiem, iegūstot vērtīgu pieredzi, kas turpmāk kļūs par neatņemamu viņu profesionālās dzīves sastāvdaļu – saka festivāla jaunā mākslinieciskā vadītāja, komponiste Anna Fišere

No skalpeļa līdz svingam

Nigēriešu izcelsmes dziedātājs Anjanja Udongu (35) par lēcienu no ķirurga profesijas uz mūziku, par dzīvi Ukrainā, izglābšanos no kara šausmām Bučā, trešajām mājām Lietuvā un izaicinājumu Rīgā dziedāt Sinatru.

Andris Dzenītis: Man simfonija ir kā lappuses vai pat sējums personīgajā dienasgrāmatā

Mana 3. simfonija Arcadia ir par iedomātu pasauli. Šoreiz šī mana Arkādija – iedomu, sapņu un fantāziju pasaule, kurā ir tikai un vienīgi labais. Labais tā, kā es to gribu redzēt. Tas ne vienmēr ir kaut kas ārkārtīgi skaists, bet tās ir labas sajūtas, kaislības, arī labas nesamierināmības. Šī ir tā Arkādija, par kuru savu Fauna diendusu rakstīja Klods Debisī, kurā pastaigājas Čurļoņa gleznu tēli, un tāda vieta, par kuru mēs varam sapņot.