Klajā nācis rakstnieka Jāņa Joņeva dokumentālais detektīvromāns Decembris (izdevējs Satori). Mūsu iepriekšējā sarunā pirms diviem ar pusi gadiem par stāstu krājumu Tīģeris rakstnieks atklāja, ka viņu valdzinot detektīvi. Varbūt kādreiz tiem pieķeršoties. "Pierādījums, ka toreiz es nemeloju," teic Jānis Joņevs. Viņš ir radījis dokumentālu detektīvromānu, kura pamatā ir absurdu, mistisku slepkavību sērija Rīgā 1997. gada decembrī. Tas, par ko raksta asinskārā tā laika prese, ko stāsta deviņdesmito gadu izmeklētāji, ko juta cilvēki un kas palicis mūsu pielāgoties spējīgajā atmiņā.
"Neticamu sižetu virkne, ko es centos apkopot un saprast. Kurš bija slepkava? Kas notika, un kā tas bija iespējams? Mana iztēle šeit itin neko nav pievienojusi, notikumi tāpat bija pārāk briesmīgi, un patiesība pārāk nenotverama," norāda autors, kurš kopā ar režisoru Māri Lāci ir strādājis pie izrādes Rīga. Urbānie mīti Jaunajā Rīgas teātrī un meklējis dažādas leģendas un baumas, kad uzdūries 2010. gadā tapušam Latvijas Televīzijas sižetam, kurā tiek pieminēti 1997. gada notikumi. "Teātris man sajauca galvu," piebilst Jānis Joņevs, kurš meklējis poēziju, bet iestidzis realitātē.
Mūsu sarunā pirms diviem ar pusi gadiem jūs teicāt, ka jums kā lasītājam patīk Agatas Kristi klasiskie detektīvromāni, bet pats esat radījis kaut ko pilnīgi citu.
Jā, šis ir tāds anti-Agatas detektīvromāns, jo realitāte pretojas loģikai un tajā ir daudz dažādu zīmju, kas neko nenozīmē, – tieši pretēji tam, ko mums mācīja krietnā Agata.
Savā grāmatā Decembris jūs rakstāt: "Realitātē ir zīmes, kuras jāspēj ignorēt. Agata taču nebūtu nometusi gaitenī margrietiņu tāpat vien. Bet realitāte met."
Šī dokumentālā detektīva tapšanas laikā mani ieinteresēja realitātes un poēzijas pretrunas – tas, ko mēs sagaidām (kā pieredzējuši lasītāji vai skatītāji), un tas, ko mums piedāvā realitāte, mēdz būt ļoti atšķirīgas lietas.
Skatoties asa sižeta filmas, zinātāji saka: kad iešauj galvā, šitā nešķīst!
Es domāju, ka detektīvromāni un asa sižeta filmas nav pilnīgā pretrunā ar realitāte – tās dažkārt pārklājas, bet katrā no tām paliek teritorija negaidītajam un atšķirīgajam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 4. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!