Kad paziņu lokā ieminējos, ka Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas festivāla DeciBels koncertā Balss 16. februārī JVLMA Lielajā zālē gaidāms interesants pirmatskaņojums, kura autore ir Alise Rancāne, man jautāja: "Vai tā pati, kas Eirovīzijā? Vai no Tautumeitām?" Ij ne tuvu! Drīzāk no saknēm, kuras savos plašajos vijumos aizved līdz dzejniecei Annai Rancānei. Un, protams, līdz Latgalei, lai gan komponistes dzimtā puse ir Kurzeme. Bet šīs ir tikai detaļas bez būtiskas nozīmes. Alise Rancāne ir latviešu jaunās paaudzes laikmetīgās mūzikas komponiste un skaņu māksliniece. 2021. gadā pabeigusi maģistra studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un pēc studijām vairāk pievērsusies elektroniskajai mūzikai un skaņas instalāciju veidošanai.
Jāzepa Vītola Latvijas festivālā DeciBels Alises Rancānes jaunradi pārstāvēs opuss ars magna (2020). Tā nosaukums nācis no Raimunda Lullija (1232–1315/16) darba Ars magna et ultima jeb Pēdējā Lielā Māksla (1305). Lullijs ir viduslaiku filozofs un mistiķis, kurš savā darbā tiecies algoritmiskot filozofiskas patiesības. Mācoties izmantot šos algoritmus un ejot cauri dažādiem Lielās Mākslas līmeņiem, iespējams rast atbildi uz jebkuru filozofisku jautājumu. Alise darbojas pirmajā līmenī, nokļūstot pie tādām atklāsmēm kā "patiesība ir patiesa" un "patiesība nav melīga" un nav saldkaisla. Tam pretstatīts Karlo Džezualdo (1566–1613) madrigāla Beltà poi che t’assenti (1611) grūtsirdīgais teksts. Džezualdo, kurš pazīstams ne tikai kā komponists, bet arī savas mīļotās sievietes un viņas mīļākā slepkava, īpaši pievērsies mokpilnas mīlestības lirikai. "Šo darbu uzrakstīju 2020. gadā korim un elektronikai un atskaņoju ar Latvijas Radio kori kovida laikā tiešsaistē bez klausītājiem. Tagad izveidoju versiju balsij un elektronikai. Dziedās Latvijas Radio kora mākslinieks Rūdolfs Bacāns, manā ziņā būs elektronika. Šis beidzot būs īstais pirmatskaņojums īstai, dzīvai publikai," atklāj Alise Rancāne.
Par jums Dienā rakstām pirmo reizi. Iepazīsimies, lūdzu!
Es dzimusi Sabilē, un tur arī viss sākās. Sabiles Mūzikas skolā spēlēju vijoli. Pēc tam nebiju īsti plānojusi tālāk mācīties mūziku, taču devītajā klasē, mācoties tikai vispārizglītojošajā skolā, jutu, ka man ļoti pietrūkst mūzikas. Iestājos Ventspils Mūzikas skolā, teorijas nodaļā, un tur radās interese par kompozīciju. It īpaši trešajā kursā, kad Ventspilī sāka mācīt komponists Andris Dzenītis. Interese par elektronisko mūziku man radās, studējot Mūzikas akadēmijā pie Rolanda Kronlaka un vēlāk maģistrantūrā pie Jāņa Petraškēvica. Gadu studēju arī ERASMUS apmaiņas programmā Stokholmā.
Spēlēt vijoli vairs negribējās?
Spēlējot vijoli, man diemžēl vienmēr sāpēja galva. Turklāt man tīri labi patika domāt par mūziku matemātiskā līmenī, ļoti patika solfedžo un harmonija
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!