Dziedātāja, kura agrāk bieži bija dzirdama mūsu Latvijas Nacionālajā operā (LNO), ir atgriezusies pēc pieciem gadiem, lai atveidotu titullomu Džakomo Pučīni liriskās drāmas Manona Lesko jaunuzvedumā, kas top LNO galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisores Ināras Sluckas vadībā. "Jūsu teātris man ir ļoti dārgs, jo esmu tajā izaugusi. Ceru, ka pirmais kopdarbs ar šo režisori nebūs pēdējais," nosaka Asmika Grigorjana, kura uz skatuves jau iejūtas Mārtiņa Vilkārša scenogrāfiskajā vidē un Keitas veidotajos kostīmos. Viņas skatuves partneri mīlas trijstūrī pirmizrādē 20. februārī būs turku tenors Murats Karahans Manonas iemīļotā garīdznieka de Grijē lomā un Krišjānis Norvelis (bagātais mākslas kolekcionārs Žeronts de Ravuārs). Varones brāļa Lesko tēlā iejuties Jānis Apeinis. Lielākā daļa gatavojas debijai lomās, turpretim Asmika Grigorjana titulvaroni jau dziedājusi diriģenta Ģintara Rinkeviča un režisores Daļas Ibelhauptaites veidotajā iestudējumā Viļņas pilsētas operā (Vilnius City Opera). A. Grigorjana šosezon dzied Judīti Zilbārža pilī Vīsbādenē un Flāmu operā Antverpenē, titullomu P. Čaikovska operā Burve Vīnes teātrī un Tatjanu operā Jevgeņijs Oņegins Sanktpēterburgas Marijas teātrī un Berlīnes Komiskajā operā, Pučīni Madama Butterfly Zviedrijas Karaliskajā operā. Viņas repertuārs sniedzas no melodiskajām itāļu operām līdz ekspresionistiskai dziedrunai (A. Berga Vocekā). Tikko (30. janvārī un 2. februārī) Maskavā nodziedātajās Dēmona koncertizrādēs viņas Tamāra pat esot aizēnojusi titulvaroni - pasaulslaveno baritonu Dmitriju Hvorostovski. Nākamā būs titulloma Alevī operā Žīdiete Pītera Konvičnija režijā Antverpenē un Ģentē.
Kas motivēja papildināt stilistiski ļoti plašo repertuāru ar Pučīni Manonu Lesko?
Es vispār esmu Pučīni operu mīļotāja. Manona ir ļoti interesanta varone, ļoti labs materiāls aktrises darbam, jo ir tik daudzveidīgs personāžs, ka ļauj ietilpināt vismaz trīs dažādas lomas vienā tēlā vienā izrādē.
Interpretācija Rīgā ļoti atšķiras no tās, kādu veidojāt Viļņā?
Man vispār nepatīk apspriest, kāds ir cilvēks. Viņa ir citāda, un tas ir saistīts arī ar mani pašu - tagad šo tēlu veidoju mazliet vienkāršāk, vairs ne tik dramatiski. Loma mainās ik reizi, kad to dziedu, - arī tajā pašā iestudējumā.
Reklāmās jau daudzina: "Sieviete kā mākslas darbs vai mīlestības objekts?" Režisore uzsver materiālās un nemateriālās pasaules sadursmi un lielas kaislības varu… Piekrītat?
Neprātoju. Mans aktrises uzdevums ir savu iespēju robežās īstenot režisores koncepciju. Pat ja lomu esmu jau dziedājusi, cenšos būt kā neaprakstīta, balta lapa. Tad ir daudz vieglāk uztvert režisora vēlmes. Manona vienmēr, tāpat kā diemžēl daudzas sievietes, ir izvēles priekšā starp dzīves ērtībām un omulīgu komfortu vai absolūti neprātīgu mīlestību, kas varbūt ir vislielākā laime.
Ko izvēlētos pati sev?
Es vienmēr domāju ar sirdi, nevis galvu un daru to, ko pati vēlos. Nav nācies to nožēlot.
Kuri ir jūsu vislabākie skatuves partneri?
Vārdus nesaukšu, jo noteikti kādu aizmirsīšu pieminēt. Man ir ļoti veicies, jo līdz šim esmu sastapusi ļoti daudzus lieliskus skatuves partnerus, diriģentus un režisorus. Es vienmēr esmu nonākusi īstajās rokās.
Kurš no darbiem bijis vistuvākais dzimtajā operā?
Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī nedziedu vispār. Pagaidām tur nav arī konkrētu nākotnes plānu. Dziedu Vilnius City Opera.
Kādam repertuāram, stilam dodat priekšroku?
Turos pie lirisko spinto soprānu repertuāra. Vienu iemīļotāko lomu noteikti nevaru izcelt, jo visas ir ļoti mīļas un daudz devušas. Es nevarētu drillēt vienu lomu dažādos teātros.
Ir liels izaicinājums, varbūt pat risks Krievijā atveidot pazīstamāko krievu komponistu operu varones - Tatjanu Jevgeņijā Oņeginā, Lizu Pīķa dāmā?
Jā. Maskava gan ir atvērtāka jaunai pieejai, savukārt Pēterburgā ir grūtāk, jo tur valda konkrēts viedoklis, kā šīm operām jāskan, un to ir ļoti grūti "izsist". Manuprāt, tas ir salīdzināms ar Milānas La Scala publikas gaidām attiecībā uz itāļu operu izpildījumu. Cilvēki vairs nepieņem atšķirīgu, jaunu pieeju.
Pati sapņojat par šo skatuvi?
Nē, mani sapņi ved uz citu pusi. Bet es saprotu, ka kādreiz vajadzētu. Pa ceļam.
Kurp vilina sapņi?
Tie nav saistīti ar manu profesiju. Sapņoju zvilnēt zem palmām un neko nedarīt vispār. Agrāk strādāju tik strauji un steidzīgi, kā tagad vairs nespētu un negribu. Tāpēc cenšos vismaz divreiz gadā braukt uz siltajām zemēm. Visvairāk patīk Bali salā.
Kas dziedātājam vajadzīgs visvairāk?
Dziedātājam galvenais ir miers un pašapziņa. Tas atspoguļojas balsī.