"Man ir milzīgs prieks, ka man ir tādi draugi kā pianiste Diāna Ketlere, dziedātājs Aleksandrs Antoņenko un muzikoloģe, tulkotāja Olga Pētersone. Esmu ļoti laimīga, ka dzīve man dāsni dāvājusi tikšanās un draudzību ar tādiem cilvēkiem," saka dziedātāja Inga Kalna. Viņa un Diāna Ketlere šogad var atzīmēt 30 gadu muzikālās sadarbības jubileju un 45 gadu draudzību. Ingai Kalnai šis ir arī 50. jubilejas gads. Koncertā Mazajā Mežotnes pilī 3. septembra vakarā viņas sniegs koncertu, kura afišā lasāmi Ingas Kalnas nesen intervijā Latvijas Radio Klasika teiktie vārdi: "Eju, kurp ved mana balss." Savukārt muzikālā satura ziņā vokālās kamermūzikas programma, kurā gaidāms gan Georga Pelēča jaundarba pirmatskaņojums, gan retrospektīva par 30 gados padarīto, būs pakāpieni, kas ļāvuši abām māksliniecēm augt un izveidojuši viņas par tādām mūziķēm, kādas viņas pazīstam. Viņām pašām vissvarīgākais ir tas, ka abas ir domubiedres mūzikā. Tāpēc sadarbība joprojām turpinās, kaut gan Inga Kalna ar ģimeni jau sen dzīvo Vācijā, Hamburgā, bet Diāna Ketlere – Londonā, kur ir profesore Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā.
Kopīgajā kamermūzikas koncertā būs dzirdama jauna programma vai daudzu gadu sadarbības summa?
Diāna Ketlere. Šī būs retrospektīva izlase no tā, ko esam muzicējušas pēdējos trīsdesmit gadus.
Inga Kalna. Programma ir jauna, jo šādā veidā nekad nav tikusi atskaņota, taču pašā būtībā mums ar Diānu ir liela kopīga jubileja, jo kopā muzicējam jau trīsdesmit gadu. Savukārt draudzējamies jau 45 gadus. Šajā reizē mēs gribējām pakavēties pie to komponistu daiļrades fragmentiem, kas mums abām mūsu mākslinieciskajā ceļā gan katrai no mums, gan arī kā radošam tandēmam bija īpaši nozīmīgi – simboliski, redzesloku paplašinoši. Tie ir komponisti, kuru mūzika mudināja mūs abas uz pārdomām un lika mums augt kā māksliniecēm. Tāpēc koncerta pirmajā daļā skanēs Georga Pelēča kompozīcija, kuru viņš speciāli uzrakstījis šim koncertam – cikls Pavasara stīgas ar Viļa Plūdoņa dzeju. Tā ir ļoti introverta, pārdomu pilna mūzika.
Dziedot latviešu vokālo kamermūziku, jums kopā ir izdevies pierādīt, ka to var droši likt blakus pat tādiem Eiropas mūzikas korifejiem kā Rihards Štrauss.
I. K. Visu koncerta pirmo daļu gribējām veltīt latviešu mūzikai: līdzās Georga Pelēča jaundarbam izvēlējāmies Alfrēdu Kalniņu un Jāni Mediņu, kuru dziesmas ierakstījām diskā Efeja Vija. Bet pirmo daļu beigsim ar Jāzepa Vītola skaņdarbiem, kurus Diāna savulaik spēlēja pianistu pavadījuma programmā, mācoties Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, un kuru es savulaik dziedāju, būdama Mūzikas akadēmijas studente profesores Ludmilas Braunas vokālajā klasē.
Šis laiks gan Diānai, gan man lika atgriezties pie tiem pakāpieniem, kas veidojuši mūs kā mākslinieces. Tāpēc otrajā daļā dziedāsim Bendžamina Britena, Kloda Debisī, Gabriela Forē, Franča Šūberta, Žana Sibēliusa un Edvarda Grīga mūziku. Tie ir mūsu izaugsmes pakāpieni. Te ir gan reminiscence par mūsu Šūberta mūzikas programmu, gan arī reminiscence par mūsu franču mūzikas programmu, kaut gan ne vienmēr tie būs tieši tie skaņdarbi, kuri mūsu izpildījumā skanēja toreiz. Dziedāšu arī Britena dziesmu ciklu On this island, ar kuru mani Londonā iepazīstināja mana Karaliskās mūzikas akadēmijas profesore Džoja Mammena. Viņa toreiz teica: tev ir tik tīra, laba angļu valoda, tev obligāti jāveido angļu un amerikāņu mūzikas koncerti!
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!