Reinis Suhanovs: Ja vēl teātrī sāk ko vēstīt – tas ir briesmīgi!

" Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī." ( Latvijas vēstures zinātnes apburtais aplis. LVportalsLV, 16.06.2014.) ================================================================== Vēsture atkārtojās.....kā farss.

Par diskusijām "totalitārisma" laikā interesants raksts "Vēstnesis.lv" vietnē: " Kā jaunlatvieši neļāva tikt pie Ļeņina prēmijas " 1958. gada aprīļa nogalē Zinātņu akadēmijas bibliotēkas zālē (tagadējā Vāgnera koncertzālē) notika trīs dienu diskusija par jaunlatviešu lomu pirmajā tautas atmodā.

Ja īsais vēstures kurss ir veidots uz zinātniski pierādītiem, aprobētiem faktiem par notikumiem pagātnē, tad tas nav un nevar būt noziegums. Un tieši šis īsais faktu kopojums var būt kā pamats tam ,lai Reinis Suhanovs par 1905.gadu saviem aktieriem neliktu justies un domāt kā 21.gs. cilvēkiem, bet panāktu maksimāli iespējamo autentiskumu. Manā šodienas notikumu sapratnē gaužām bīstama un noziedzīga tendence ir vēstures disciplīnu uzskatīt par priekameitu, gaužām iekārojamu un katram par velti izmantojamu. Tas ko par Latvijas vēsturi sludina bēdīgi slavenais Otto Ozols - tas ir lielas traģēdijas pirmais vēstnesis. Meli dzemdina melus, dzemdina tumsu un visas nelaimes ,kas ar to saistītas. Lustrācijas un "atčekošanās" vietā , mums ir sācies nacistiskas atmošanās vilnis - mēs esam vareni , mēs esam lieli, mums nav kļūdu. Īstie lielie, tie paši vācieši - tie ar putām uz lūpām ir diskutējuši , strīdējušies par savu vēsturi - mūsējie - aizskrien kā sajūsmā aurojošs vēršu bars. Tikko noskatījos 100 gr diskusiju par Rīgu 2014. Uzaicināti bija tikai tādi cilvēki, kuri paši saņēma projektu naudas - tai skaitā abi vadītāji - no nodibinājuma. Tikai traki zvēri kož rokā, kura baro. Bet šie labi pabarotie pat ne pušplēstu kritisku vārdiņu , kur nu pat teikumu pateikt nebija spējīgi. Vārdu sakot - lai nu kā ir gājis visām citām Eiropas Kultūras galvaspilēstām un kas to vēl zin kā ies nākošajām - bet Rīga 2014 paši sevi novērtējuši ar to augstāko - ar izcilību. Man pat šķiet,ka bija izcila izcīlība. Kaut vai tā debate ar iedzīvotājiem. Lūk. Tā kā - metaties vien virsū vēsturei un drāžat kā saka ar baudu - tā nepretosies.

Gana sakarīgi runā, tiesa, cilvēku domas, uzvedība konkrētā brīdī, sajūtas, izjūtas neveido stāstu par vēsturi, tā nav vēsture.