Nekad iepriekš man nav bijis tik daudz galā koncertu vienā vasarā, saka diriģents Atvars Lakstīgala. Viņam tie šovasar ir veseli trīs. Tuvākais ir Siguldas Opermūzikas svētku galā koncerts 31. jūlijā. Pēc tam – IV Starptautisko Ikšķiles Operetes svētku galā koncerts 12. augustā. Savukārt jūlija sākumā ar Atvaru Lakstīgalu pie Liepājas simfoniskā orķestra diriģenta pults izskanēja opermūzikas koncerts Liepājas atjaunotajā koncertdārzā Pūt, vējiņi! ar Egila Siliņa un ārzemju viessolistu – serbu soprāna Marijas Jeličas un itāļu tenora Dario di Vjetri – piedalīšanos. Atvars Lakstīgala bija arī viens no četriem koncertdārza atklāšanas koncerta diriģentiem (27. maijā).
Šī ir galā koncertu vasara?
Ne tikai. Pēc sešu gadu pārtraukuma atgriezīšos Latvijas Nacionālajā operā un baletā – 28. augustā diriģēšu Džuzepes Verdi operas Traviata izrādi, ar ko savulaik debitēju kā diriģents Operā. Es ļoti priecājos, ka titullomas dziedās Dana Bramane un Raimonds Bramanis – mākslinieki, kuru debijas izrādi esmu diriģējis. Ja nemaldos, Raimondam Bramanim tā bija pirmā izrāde eksperiments kā tenoram, kad viņš mainīja savu balss tipu (no baritona uz tenoru). Žermona lomā būs Rinalds Kandalincevs.
Kāda jēga ir spēlēt klasisko mūziku brīvā dabā, ja Liepājā ir viena no labākajām koncertzālēm Latvijā?
Liepāja ir slavena ar saviem vasaras festivāliem, kas vienmēr notikuši brīvā dabā. Festivālā Liepājas vasara brīžiem teju katru dienu notika simfoniskie koncerti ar dažnedažādām programmām. 2010. gadā, kad sāku savas Liepājas simfoniskā orķestra galvenā diriģenta gaitas, mēs kopā ar orķestra direktoru Uldi Lipski atjaunojām šo tradīciju. Koncertdārza aura arī pēc atjaunošanas ir palikusi tā pati. Tur ir īpaša enerģija. Tās sajūtas ir palikušas, tikai tagad viss ir jauns, skaists un moderns.
Tomēr daļa arhitektu un producentu to skarbi kritizēja.
Piesieties var jebkam: dari, kā darīdams, vienmēr būs slikti. Es tomēr aicinu mūziķus, producentus un sabiedrību priecāties, ka ir tāda kultūrvieta, kas var uzņemt klausītājus zem jumta un labā atmosfērā. Protams, ir arī nepilnības, tāpat kā jebkurā jaunuzceltajā akustiskajā koncertzālē. Jā, varēja būt labāk, bet runāsim par to, ko esam ieguvuši, jo mums šīs koncertzāles ir! Man ir ļoti liels prieks, ka Liepāja ir ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Tas ir pelnīti, redzot, cik daudz pilsēta iegulda kultūras infrastruktūrā. Novēlu, lai izdodas izveidot arī augsti kvalitatīvu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas saturisko piedāvājumu. Liepājā viesojos vismaz trīs reizes gadā un vismaz reizi gadā ierakstu kādu albumu ar Liepājas simfonisko orķestri. To jau ir vairāk nekā divdesmit, un lielākā daļa ir latviešu mūzika, kuru radīt LSO aicinājis jaunos komponistus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!