Laiks ir vienmēr – ar šādu saukli šodien tiek atklāts Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF, kas vienpadsmit dienās līdz 24. oktobrim piedāvās vairāk nekā simt filmu desmit programmās. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas viestās izmaiņas ietekmēs arī Riga IFF notikumus – seansiem, kuru norise tiks ierobežota nupat ieviesto pulcēšanās prasību dēļ, tiks izvērtēta papildu seansu organizēšanas iespēja vai citi piemēroti risinājumi. Par izmaiņām biļešu īpašniekiem tiks paziņots pēc iespējas agrāk, taču ne vēlāk kā divas dienas pirms ieplānotā seansa. "Līdz pat šai dienai dzīvojām ar pārliecību, ka festivāls beidzot atkal varēs notikt pilnās zālēs, bet tagad izskatās, ka ietilpība būs jāsamazina uz pusi," saka Riga IFF vadītāja Liene Treimane, ar kuru tikāmies pagājušajā piektdienā, tieši valdības lēmuma pieņemšanas brīdī.
Ir vērts atgādināt, ka lielākā daļa filmu būs vērojama arī tiešsaistē, un mudināt skatītājus izmantot šo iespēju, mazinot pulcēšanos un atbalstot festivālu krīzes apstākļos. "Pagājušā gada pieredze mūs iedrošināja rīkot tiešsaistes seansus ne tikai krīzes laikā, bet arī turpmākajos gados – arī kino veidotāji un izplatītāji jūtas arvien drošāki attiecībā uz filmu izrādīšanu tiešsaistē, kas ātros tempos ir kļuvusi par savdabīgu normu. Lai arī tas prasa papildu finanšu resursus, tiešsaiste ir veids, kā pietuvoties festivāla potenciālajam skatītājam arī ārpus Rīgas," norāda Riga IFF vadītāja. Pirmo reizi vairāki klātienes seansi notiks Valmiermuižā un Madonas kinoteātrī Vidzeme. Festivāla veidotājiem ir doma nākotnē palielināt kino izrādīšanas punktu skaitu.
Rosellīni un Latvija
Festivāls tiks atklāts ar Itālijas un Latvijas kopražojumu – režisora Roberto Rosellīni mazdēla Alesandro Rosellīni dokumentālo filmu Es piedzimu Rosellīni, kas ir unikāls pasaules kinovēstures un Latvijas mūsdienu filmu veidotāju satikšanās lauks. "Katru gadu mēs svinam festivāla sākšanos ar Latvijas filmas pirmizrādi, jo atklāšanas notikumam vienmēr ir pievērsta pastiprināta uzmanība ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā mērogā, tādējādi tā ir iespēja pastāstīt par mūsu kino plašāk," akcentē Riga IFF mākslinieciskā direktore Sonora Broka. Šoreiz izvēle ir kritusi uz Latvijas studijas VFS Films sadarbības projektu ar itāļu kolēģiem B&B Film – filma Es piedzimu Rosellīni pieskaras vienai no pazīstamākajām ģimenēm pasaules kinovēsturē ar režisoru Roberto Rosellīni un kino dīvām Ingridu Bergmani un Izabellu Rosellīni kā tās lielākajām zvaigznēm.
Es piedzimu Rosellīni ievadīs retrospekcijas un izpētes programmu Rosellīni un gadsimts, kas būs veltīta Rosellīni dzimtas daiļradei – no režisora Gustafa Mulandera drāmas Sievietes seja (1938) līdz Širinas Nešatas un Šojas Azari kopdarbam Sapņu zeme, kura pirmizrāde notika šā gada Venēcijas kinofestivālā. Latvijas kino kontekstā ir jāatzīmē, ka Riga IFF programmā ir ieplānotas vairākas pirmizrādes. "Šobrīd ir īsts "sezam, atveries!" brīdis, kad Latvijas kino industrija ir nolēmusi neatlikt filmu pirmizrādes vēl uz vēlāku laiku, jo tās nevar gaidīt bezgalīgi," atklāj Sonora Broka un vērš uzmanību uz to, ka pandēmijas situācijas nosacījumi ir ietekmējuši ne tikai filmu izlaišanu uz lielajiem ekrāniem, bet arī jaunu formu meklējumus. Kā piemērus var nosaukt režisores Lienas Šmukstes darbu Mežs: ļes, kas ir radies kā Instagram seriāls lokdauna laikā un pārtapis par pilnmetrāžas filmu par pazudušu meiteni, un režisores Franciskas Kronfotas Baņutu, kas sākotnēji tikusi iecerēta kā uzvedums par godu Alfrēda Kalniņa operas simtgadei, bet realizējusies kā filma dažādu žanru krustcelēs.
Domāt plašāk
Programmā Riga IFF Feature Film Competition tiks izrādīta vienpadsmit Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps kategorijās nominētā režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma Gads pirms kara, ko būs iespēja noskatīties t. s. festivāla jeb melnbaltajā versijā. Latvijas pirmizrādi piedzīvos režisores Lailas Pakalniņas fantāzija Spogulī pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem, šīs filmas izplatīšana ir tikusi uzticēta Riga IFF arī pēc festivāla noslēguma. "Šī būs mūsu pirmā pieredze ar vietējā ražojuma filmas izplatīšanu Latvijas teritorijā – mums ir būtiski iesaistīties kino norisēs, ne tikai izrādot filmas, bet arī veicinot kino veidošanas procesu un tā nokļūšanu pie skatītājiem ārpus festivāla un ārpus Rīgas. Ir svarīgi domāt plašāk," uzsver Liene Treimane. Tāpat kā iepriekšējos divos gados festivāls savā industrijas sadaļā piedāvās platformu vietējiem kino veidotājiem, kurā varēs izrādīt savu topošo filmu vai nesen tapušo kinodarbu fragmentus potenciālajiem kopproducentiem un izplatītājiem.
"Pagājušajā gadā pandēmijas dēļ šis process notika tiešsaistē, un tas ļāva sasniegt daudz lielāku auditoriju nekā klātienē – topošo filmu vai nesen tapušo darbu fragmentus noskatījās vairāk nekā 800 kino industrijas pārstāvju no visas pasaules, " stāsta Riga IFF vadītāja un piemetina, ka šie kino veidošanas veicināšanas mehānismi gadu no gada transformējas – Rīgas Starptautiskais kinofestivāls savulaik ir rīkojis arī bērnu un jauniešu kinodarbu ieceru prezentēšanu. Viena no tām ir bijusi ukraiņu režisores Katerinas Gornostajas ideja par filmu Augstāk par zemi, kas šogad ir atgriezusies Riga IFF jau kā gatavs darbs. Tas ir stāsts par pēdējo gadu vidusskolā, kad skolēni gaida izlaidumu, iemīlas, pārnakšņo pie draugiem, skūpstās, piedzeras un dara tamlīdzīgas lietas. "Tā ir ļoti atklāta filma, kura rāda jauniešus tādus, kādi viņi ir, bez jelkādas neitralizēšanas. Režisore ir strādājusi ar reāliem skolēniem, kuri starp inscenētajiem momentiem dalās pārdomās par to, kas ir laime, ko viņi vēlētos sasniegt dzīvē, un citām tēmām," filmu raksturo Sonora Broka.
Pret aizspriedumiem
Ģimenes filmu programma Kids’ Reel šogad ir ieguvusi konkursa statusu. Filmas tajā vērtēs ne tikai bērni, bet arī starptautiska profesionāļu žūrija, kurā darbosies Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) dalībnieki. Visas filmas būs skatāmas tiešsaistē. "Esam centušies ieinteresēt dažādas skolas, bet Latvijā kino prestižs salīdzinājumā ar teātri vēl ir jāuzsilda – iespējams, tas ir saistīts ar pamatstraumes filmu radīto priekšstatu par to, kāds ir kino, bet kino var būt fantastisks izglītības, pasaules iepazīšanas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanas instruments," uzskata Riga IFF mākslinieciskā direktore Sonora Broka. Viens no šajā programmā iekļautajiem darbiem pieskaras Dauna sindroma tēmai – tā ir režisora Stefāno Čipāni godalgotā filma Mans brālis – supervaronis!, kurai piemīt Eiropas kino mentalitāte un kura vienlaikus aizkustina ar viegli saprotamu stāstījumu par diviem brāļiem Džakomo un Džovanni.
"Iekļaujošas sabiedrības veicināšana ir viens no galvenajiem mērķiem, ko paši sev esam nosprauduši. Mēs, kā jau lielākā daļa kultūrā strādājošo, esam ideālisti, mūs virza idejas, un viena no tām ir vēlme mazināt plaisu starp dažādām kopienām, jo ir skaidrs, ka esam ļoti fragmentēta sabiedrība," atklāj Liene Treimane. Festivāla veidotāji ir daudz domājuši arī par to, kā uzlabot Riga IFF pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Tāpat filmu varā ir mazināt atsevišķu parādību vai nozaru stigmatizāciju. Piemēram, režisores Ninjas Tībergas padziļinātā tēmas izpētē balstītā filma Bauda vēsta par jaunu ambiciozu meiteni, kura vēlas kļūt par pornozvaigzni un tiek konfrontēta ar šīs industrijas baušļiem, personīgajām bailēm, draudzības ierobežojumiem un nozares dominējošajiem vīriešiem. "Tas ir female gaze/sievietes skats uz šo industriju un arī ārkārtīgi labs klasiskas uzbūves stāsts par ceļu uz slavu, kas manā skatījumā noņem aizspriedumu bloku pret šo tēmu," skaidro Sonora Broka.
Nindzjas bērns
Dažādu tēmu aktualizēšanas kontekstā var izcelt režisores Ingvillas Svē Flikes filmu Mans nindzjas bērns (par sievieti, kura atļaujas nevēlēties bērnus, – viņa ir jauna ilustratore, kura vēlas nodarboties ar mākslu un nealkst dibināt ģimeni, bet paliek stāvoklī un sāk iekšējo dialogu ar gaidāmo bērnu, kuru viņa iztēlojas kā mazu nešpetnu nindzju), Sebastiana Meizes Lielo brīvību (par homoseksualitātes kriminalizāciju līdz pavisam nesenai pagātnei) un Kristīnas Lindstremas un Kristiana Petri dokumentālo filmu Pasaulē skaistākais zēns (par bērniem, kas tiek nodarbināti kino vai jebkurā citā izklaides industrijā, – par to patlaban daudz tiek rakstīts pasaules medijos). Pēdējā darba centrā ir Bjerns Andrēsens, kurš atveidojis "pasaulē skaistāko zēnu" Lukīno Viskonti filmā Nāve Venēcijā (1971), – dokumentālā filma izseko viņa dzīvesstāstam, kas ir melanholisks slavas traumatisma, ekspluatācijas un sevis pieņemšanas tuvplāns.
Filma Lielā brīvība ir iekļauta festivāla programmā Festival Selection, kas šogad ir īpaši spēcīga – līdz ar prestižāko kinofestivālu norišu atgriešanos klātienē un kinoteātru atvēršanos ir vērojams koncentrēts labu filmu pirmizrāžu birums. Šajā programmā ir iekļauti spilgtākie atradumi no Roterdamas, Berlīnes, Kannu, Venēcijas, Toronto un citiem festivāliem – pat ja skatītājiem nav priekšzināšanu par autoru iepriekšējiem darbiem, var izraudzīties jebkuru filmu un nekļūdīties. "Šajā programmā var izcelt Leosa Karaksa mūziklu Anete, kas šogad Kannās ieguva balvu par labāko režiju," uzsver Liene Treimane. Anete ir refleksija par dzīvi uz skatuves tiešā un pārnestā nozīmē un kolorīts komentārs par daudzām mūsdienās aktuālām tēmām, ieskaitot #MeToo. Galvenās lomas atveido viena no ASV autorkino spilgtākajām mūsdienu zvaigznēm Ādams Draivers un populārā franču aktrise Mariona Kotijāra.
Ziemeļi un smiekli
Festivāla skatītāju iecienītajā sadaļā Nordic Highlights pirmo reizi Riga IFF vēsturē tiks izrādītas kāda seriāla ievadsērijas – tā pēdējos gados ir kļuvusi par ierastu praksi Eiropas kinofestivālos. Tā būs dāņu daudzsēriju filma Šis un tas par Vitusu un Emmu. Titulvaroņu attiecību stāsts sākas kādā ballītē – pavisam piedzērusies un tērpusies omāra kostīmā, Emma savaldzina Vitusu (turpinājumu varēs noskatīties LTV1). Ziemeļvalstu kinoprogramma tiks atklāta ar režisora Andersa Tomasa Jensena filmu Taisnās tiesas jātnieki. "Vakar intervijā radio konstatējām, ka šī ir vienīgā komēdija šī gada Riga IFF," atklāj Sonora Broka. Filmā dāņu aktieris Madss Mikelsens spēlē kara veterānu ar posttraumatiskā stresa sindromu – viņš ir zaudējis sievu un nolēmis atriebties visiem, kas tajā varētu būt vainīgi, viņam palīgā nāk datu analītiķi nūģi.
"Mēs nekad neesam izcēlušies ar jautrām filmām, tas ir fakts," smejas Liene Treimane. Pie tādām šogad var pieskaitīt arī marksistisko vampīrkomēdiju Asinssūcēji, dokumentālo filmu Dziesma, vārdā naids par islandiešu BDSM tehno performances mākslas grupas Hatari došanos uz Eirovīzijas dziesmu konkursu Telavivā un spēlfilmu Sociālā higiēna, kurā visi varoņi ietur distanci un kura sākotnēji maldīgi tikusi nodēvēta par pirmo lokdauna filmu, kurā ievēroti visi epidemioloģiskie nosacījumi, – maldīgi, jo tā ir uzņemta pirms pandēmijas sākšanās. Par distanci runā arī Filipa Jurjeva Vaļu puika. Tas ir stāsts par čukču zēnu Ļošku, kurš seksa videočatā nolūko savu iecerēto HollySweet999 un nolemj doties pie viņas uz Ameriku. Šoreiz festivālā plaši ir pārstāvēts Krievijas kino. "Esam izcēluši to kā atsevišķu izlasi, lai veiksmīgāk sasniegtu krieviski runājošo auditoriju – maz pamazām mums tas izdodas, bet tas ir laikietilpīgs process, kurā mēs vēl tikai speram pirmos soļus," piebilst Liene Treimane. Informācija: rigaiff.lv