Jāņa Streiča jubilejas gadā pēc Nacionālā Kino centra iniciatīvas un ar Kultūras ministrijas atbalstu Studijā Lokomotīve restaurētas divas Jāņa Streiča spēlfilmas – Svešās kaislības (1983), kas tika demonstrēta festivāla atklāšanas Goda seansā, un Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975).
"Tas ir brīnums," saka pats Jānis Streičs par to, ka viņa filmas "augšāmcēlušās".
Padomju absurda komēdija Mans draugs – nenopietns cilvēks ir viena no tautā iemīļotākajām Streiča filmām un ievērojama arī no mākslinieciskā viedokļa – varētu teikt, šī ir pirmā filma, ar kuru Jānis Streičs 1975. gadā piedzima kā kinorežisors (pēc piecām spēlfilmām, kuras kopš 1967. gada bija uzņēmis "iesildoties"), apliecinādams sevi kā spilgtu ironijas meistaru un laikmeta raksturotāju ar rūpīgu uzmanību pret detaļām.
Lai gan Mans draugs – nenopietns cilvēks ir stabila Latvijas televīziju repertuāra sastāvdaļa, filmas noskatīšanās atjaunotā kvalitātē var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu arī tiem, kas to šķietami jau zina no galvas, - piemēram, iepriekš nepamanīts var būt fakts, ka filmas sākums apzināti veidots melnbalts un tikai ar košajiem sākuma titriem attēls pamazām iegūst krāsu.
Restaurācijas darbs veikts Studijā Lokomotīve, kur 35mm filmlente tika ķīmiski apstrādāta (nomazgāta) un no jauna ieskenēta digitālā formātā.
Studijas vadītājs Roberts Vinovskis saka: "Mūsdienu tehnoloģijas nereti ļauj filmas attēlu, piemēram, padarīt vēl košāku un krāsaināku, nekā tas bijis oriģinālā, taču restaurācijas uzdevums ir iespējami precīzi atjaunot filmas sākotnējo izskatu, nevis to "uzlabot"." Filmas restaurācijā, novērtējot rezultāta atbilstību oriģinālam, piedalījās arī režisors Jānis Streičs un operators Miks Zvirbulis.
Abu filmu atjaunošanu Studijā Lokomotīve realizēja restaurācijas darbu vadītājs Pēteris Sudakovs, skaņu celiņu restaurēja pieredzējušais skaņu režisors Ernests Ansons, administratore Elīna Reinholde.
Filmas Mans draugs – nenopietns cilvēks stāsta galvenais varonis ir Arvīds Lasmanis (Jānis Paukštello), kurš ilgi neturas nevienā darbavietā, bet ne tāpēc, ka būtu slaists, viņš vienkārši nevar ciest paviršu un negodīgu attieksmi pret darbu. Tomēr sieva (lomā Gaļina Maculēviča) un divi bērni (brāļi Jānis un Valdis Liepiņi) prasa ēst, sievasmāte (Dzidra Ritenberga) “zāģē”, komunālajā dzīvoklī pie “madam Andersones” (Lilita Bērziņa) ir šauri, un Arvīds atrod ienesīgu haltūru – kaprača darbu (par viņa kolorītajiem kolēģiem kļūst Oļģerts Dunkers – Šefs un Vladimirs Lobiņš – Drūmais), turklāt sievasmātes līgavainis Ciekurs (Aleksejs Mihailovs) iekārto Arvīdu darbā savā siltumtrašu remonta kantorī, un tur reiz jāremontē applūdis pagrabs, kurā iekārtojies vecais Čakāns (Ēvalds Valters).