Filma ir stāsts par tēva lomu ģimenē, kurā aug meitas. Filma ir stāsts arī par tēva novecošanu un pēdējo gribu. Nav režisora autorkino triku, manipulējot ar realitātes nobīdēm, tomēr Ozons ir ļoti atpazīstams ar savu ironisko humoru ģimenes attiecību pinekļos, dramatiskā un komiskā klātbūtni arī eksistenciāli izšķirošos mirkļos.
Tēvā (Andrē Dislojē) mīt nerimstošs jutekliskums attiecībā gan pret izjukušajām attiecībām ar sievu (Šarlote Remplinga iespaidīgā, epizodiskā lomā), gan meitām (Sofija Marso un Žeraldīne Paijā) - viņa mūža galvenajām sievietēm. Savas radošās karjeras sākumā, Ozons kā aktierus filmējis savus vecākus pirmajās īsfilmās. Tēva tēls viņa filmās ir tiek rādīts tikpat despotisks, kā mātes tēls. Taču režisors Ozons šajās jau pieaugušo bērnu un vecāku attiecībās vienmēr saglabā cieņu un pat maigumu.
Uz kinoteātra Splendid Palace lielā ekrāna ir iespēja skatīties visas daudzsēriju filmas Emīlija. Latvijas preses karaliene sērijas, izmantojot iespēju visu seriālu noskatīties vienā vai divās dienās.
Emīlijas Benjamiņas spēka un dramatisma piepildītos 16 dzīves gadus nofilmēja šogad 50 dienās un pārvērta daudzsēriju mākslas filmā, gan pētot arhīvus un fotogrāfijas, gan arī fantazējot un interpretējot notikumus! Filma ir kostimēta fantasmagorija par Emīlijas Benjamiņas dzīvi un laikmetu. Daudz kas notiek pirmo reizi Latvijas kino procesā: vienas filmas veidošanā ir iesaistīta režisoru un scenāristu komanda, kas darbojas kā vienots mehānisms. Visi režisori: Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, Gints Grūbe atrod sevī Emīlijas Benjamiņas gēnu. Māksliniece Kristīne Jurjāne, sadarbojoties ar Benjamiņu dzimtas pēctečiem, veido mizanscēnas Benjamiņu īpašumā Valdeķos, gan arī bijušajā Benjamiņu namā Rīgā. Filma var pretendēt uz rekordiem daudzās pozīcijās: veidošanā iesaistīti 580 kino profesionāļi. Uz ekrāna parādīsies daudzi pagājušā gadsimta radošo profesiju pārstāvji – Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis un vēsturiskas personības Eižens Finks, Gustavs Zemgals, Mariss Vētra.
Kinoteātrī Splendid Palace tiks arī izrādītas japāņu režisora Rjusuke Jamaguti kino parafrāze par teātri, tēlošanu un īstām jūtām, kā atsauce uz pazīstamo literāta Haruki Murakami stāstu un populāro The Beatles dziesmu Drive My Car, no kā filma aizguvusi nosaukumu.
Kirila Serebreņņikova Kannu konkursa filma Petrovi ar gripu un ap to ir režisora atzīšanās nemīlestībā pret savu padomju laika bērnību. Mamma bibliotekāre, tētis automehāniķis un viņu puika slimo ar gripu un paaugstināta temperatūra ir gan viņu aizsargreakcija, gan iespēja levitēt notikumu un cilvēku burzmā.