No 28. aprīļa līdz 3. maijam Latvijā notiks pirmais Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga, kurš uz pavasari ir pārcelts no pagājušā gada novembra. "Sekot daudzu festivālu piemēram un pilnībā notikt internetā – mēs tajā nesaskatījām savu ceļu, pa kuru doties. Par spīti visām inovācijām un radošajiem risinājumiem virtuālajā vidē, mēs pastāvam uz to, ka kino ir jāsatiekas ar savu skatītāju reālajā dzīvē un jātiek izrādītam autoru iecerētajā kvalitātes līmenī," sarunā ar KDi uzsver Artdocfest/Riga vadītājs režisors Vitālijs Manskis.
Meklējot piemērotāko un drošāko norises veidu Covid-19 pandēmijas laikā, starptautiskā dokumentālā kino festivāla organizatori ir nolēmuši to sarīkot mākslinieciskas akcijas jeb dokumentālas filmas uzņemšanas veidā, ievērojot visus spēkā esošos drošības pasākumus. Viņi, gluži kā ēdienu piegādātāji, kas atved ēdienu uz mājām, atvedīs kinodarbus savam skatītājam vai nelielas dabiskas "vienas mājsaimniecības/viena burbuļa" skatītāju grupai.
Izaicinošs žests
"Esam centušies atrast skatītājus vai nelielas skatītāju grupas, kas dzīvo kopā kopš pandēmijas sākuma un ko varētu interesēt konkrētās dokumentālās filmas tēma. Mēs rādīsim filmu vienā no cietumiem, neieejot tajā, rādīsim filmu laukos kuplai daudzbērnu ģimenei, rādīsim filmu komūnai. Piemēram, restorāna darbiniekiem, kuri gatavo ēdienu līdznešanai, tiks demonstrēts režisoru Rafas Molesa un Pepes Andreu darbs Omāra zupa," stāsta konkursa programmas Baltijas fokuss kuratore režisore Kristīne Briede. Spānijas, Islandes un Lietuvas kopražojuma filma Omāra zupa ir stāsts par Islandes kafejnīcu Bryggian, kurā mēdz sēdēt vietējie un izdomāt jaunus pasaules problēmu risinājumus.
Pēc seansiem norisināsies jautājumu un atbilžu sesija starp filmas autoriem un skatītājiem platformā Zoom. Viss šis process tiks dokumentēts, veidotas reportāžas, un jau festivāla noslēgumā skatītāji ieraudzīs Artdocfest/Riga dokumentālās filmas tā saucamo melno montāžu. "Mēs negribējām, lai pēc festivāla paliktu falšstarta pēcgarša vai depresīva sajūta, kas ir saistīta ar grūtībām, ko visi tagad piedzīvojam, tāpēc arī esam izvēlējušies atbilstošu simbolu pirmajam Artdocfest/Riga – izaicinošu rokas žestu, ko mēs rādām visam sliktajam, kas mūs ieskauj, – slimībām, nāvei, brīvības ierobežošanai," norāda Vitālijs Manskis. Viņš piebilst, ka Artdocfest/Riga komanda dara visu iespējamo, lai radītu dzīva festivāla tēlu un caur to nosūtītu sabiedrībai cerības pilnu signālu par drīzu izveseļošanos un atgriešanos pie normālas dzīves.
Sivēnmāte Gunda
Kopumā festivālā notiks septiņi konkursa programmas Baltijas fokuss klātienes seansi un viens konkursa programmas Artdocfest klātienes seanss, kurā tiks izrādīta krievu režisora Viktora Kosakovska godalgotā melnbaltā dokumentālā filma Gunda (ASV, Norvēģija), kas iepazīstina ar sivēnmāti Gundu, viņas ģimeni un kaimiņiem (divas govis, vista ar vienu kāju) un aicina aizdomāties par apziņas dzīlēm un dzīves vērtību. "Šķiet, visam pamatā ir kāda sistemātiska kļūda. Tā ierakstīta jau Bībeles pirmajā lappusē. Proti, sākumā Dievs radīja gaismu un tumsu, pēc tam zemi, gaisu, pēc tam dzīvniekus, augus un cilvēkus, lai viņi pār to visu valdītu. Man šķiet, ka šeit ir kļūda. Es nedomāju, ka mēs varam valdīt. Nedomāju, ka esam paši nozīmīgākie, saprātīgākie, skaistākie," uzsver Gundas režisors. Filmas Gunda izpildproducents ir Holivudas zvaigzne un ekoloģiskais aktīvists Vākīns Fīnikss.
Visas konkursa programmu filmas izvērtēs žūrija. Festivāla noslēguma ceremonijā 2. maijā tiks paziņoti uzvarētāji un pasniegta leģendārā dokumentālista Herca Franka vārdā nosauktā balva Hercs. Plānots, ka plašai publikai visas Artdocfest/Riga filmas tiks izrādītas augustā, kad notiks arī tikšanās ar to autoriem.
Konkursa programmā Baltijas fokuss ir iekļauti desmit Baltijas valstu vai kopprodukcijā ar tām veidoti kinodarbi. To vidū ir divas latviešu filmas – jaunās režisores Elīnas Langes-Ionatamišvili Nemierīgās atmiņas par desmit un vienpadsmit gadu veciem gruzīnu bērniem, kuru dienas rit 2008. gada Gruzijas un Krievijas kara bēgļu ciematā Cerovani. "Otra filma ir ilgi gaidītais režisora Ivo Brieža un žurnālistes Ritas Rudušas kopdarbs Homo Sovieticus, kurā viņi pēta šī jēdziena fenomenu," atklāj programmas Baltijas fokuss kuratore Kristīne Briede, kura organizē arī dokumentālā kino simpoziju.
Ko filmētu Podnieks?
1. maijā plkst. 11 notiks diskusija Dokumentālista misija pasaulē bez barikādēm jeb Ko šodien būtu filmējis Podnieks?, kurā piedalīsies Baltijas valstu kinematogrāfisti. "Būtībā dokumentālistu ēsma ir notikumi, kas norisinās apkārt. Bieži vien trakākās un aizrautīgākās filmas nāk no vietām, kur ar dzīvi galīgi nekas nav kārtībā," uzsver Kristīne Briede un atminas 90. gadu sākumu, kad cilvēki stāvējuši uz barikādēm. "Mūsu kolēģi no Skandināvijas un citām zemēm mūs ļoti atbalstīja, bet plkst. 15 viņi mēdza iet pusdienās. Tas bija kaut kas tāds, ko mēs nekādi nevarējām saprast, jo mums te viss liesmoja un dega," saka Kristīne Briede un piemetina, ka pēc trīsdesmit gadiem esam kļuvuši ļoti līdzīgi tiem, par kuriem agrāk brīnījāmies.
2. maijā plkst. 11 notiks Latvijas dokumentālistu diskusija Dokumentālistu pēcpusdienas snauda, kurā piedalīsies Latvijas dokumentālisti ierobežotā skaitā. Diskusijas galvenais atskaites punkts būs kinozinātnieka Agra Redoviča sagatavotais pētījums par pēdējo piecu gadu Latvijas dokumentālajām filmām. 3. maijā plkst. 11 notiks filosofa Ulda Tīrona saruna ar režisoru Viktoru Kosakovski.
Domājot par nākotni, festivāls Artdocfest/Riga ir iecerējis palikt šajā pavasarīgajā laikā un turpināt attīstīt abas konkursa programmas – Artdocfest un Baltijas fokuss –, kas gadu no gada varētu iegūt arvien plašākas aprises.
Informācija: www.artdocfest.com