"Skolā es allaž centos iet iekšā eksāmena telpā pirmais, lai nebūtu jāpiedzīvo mokas, kad sēž ārā un gaida: kā gāja? ko prasīja?" vakar notikušajā preses konferencē sacīja režisors, kurš palicis uzticīgs saviem principiem. Viņš radījis humora piepildītu kinodarbu par astoņgadīgā Oskara vasaras brīvdienām, kuras viņš pavada lauku mājās pie vecvecākiem (interviju ar scenāristu un Vara Braslas ilggadējo cīņu biedru Alvi Lapiņu var lasīt šīs nedēļas KDi).
Latvijas simtgades svinības filmu nozarē tiks turpinātas oktobrī ar režisores Ilonas Brūveres dokumentālo filmu Ievainotais jātnieks par Brīvības pieminekļa autoru tēlnieku Kārli Zāli, kuru inscenējumos atveidos Valmieras Drāmas teātra aktieris Imants Strads. "Sākumā es viņu izvēlējos pēc izskata, jo viņš ir ļoti līdzīgs Kārlim Zālem, bet tad, kad mēs sākām filmēt, es sapratu: ārprāts, cik viņš ir talantīgs aktieris!" atklāj režisore, kura ir pazīstama ar savu īpašo rokrakstu – inscenētā un teatralizētā dokumentālisma stilu. Savukārt novembrī pie skatītājiem nonāks režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes. Tā būs veltīta latviešu strēlniekiem, kas ir ļoti plaša tēma. "Šobrīd no akmens kluča sākam atskaldīt lieko," paralēles starp iepriekšējās filmas galveno varoni un kino dokumentālistiem velk filmas producents Bruno Aščuks.
Janvārī uz lielajiem ekrāniem būs skatāma dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka jaunākā filma Turpinājums par skatījumu uz dzīvi ar pirmklasnieku acīm, februārī pilnajā metrā debitēs režisore Madara Dišlere ar spēlfilmu Paradīze ’89 par deviņgadīgo Paulu vēsturisko pārmaiņu laikā. Martā tiks laists klajā režisores Ināras Kolmanes kinodarbs Bille pēc rakstnieces Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna motīviem.
Aprīlī tam sekos režisores Kristīnes Briedes un lietuviešu kolēģa Audrus Stoņa dokumentālā filma Baltijas jaunais vilnis par Baltijas poētisko dokumentālo kino un cilvēka dvēseles meklējumiem mākslā. Latvijas filmu maratonā 4. maijā pirmizrādi piedzīvos režisores Kristīnes Želves dokumentālais stāsts Mērijas ceļojums par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kura Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Kino pavasaris noslēgsies maijā ar brāļu Raita un Laura Ābeļu dokumentālo filmu Baltu ciltis ar vēsturiskās "realitātes" inscenējumiem un animētām epizodēm.
Augustā uz lielajiem ekrāniem iznāks režisora Ginta Grūbes dokumentālais kinodarbs Lustrum par Valsts drošības komitejas arhīvu un pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā Latvijas valstī. Septembrī tiks demonstrēta režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Kurts Fridrihsons par ievērojamo mākslinieku un personību. Rudens sākumā pie skatītājiem nonāks arī režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma Tēvs Nakts par Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba vairāk nekā piecdesmit ebreju (iepriekš šis projekts bija zināms kā Puika ar suni).
Oktobrī kinodarbu klāstu papildinās režisora un mākslinieka Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filma visai ģimenei Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi par Rīgas centra zēna vasaras brīvlaiku Maskačkā. Šajā pašā mēnesī tiks piedāvāta arī režisora Gata Šmita spēlfilma 1906 par tā gada novembri, ko vēlāk atcerēsies kā vētrainas bohēmas un asiņaina terora mēnesi. 2018. gada 18. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisores Rozes Stiebras pilnmetrāžas animācijas filma Saule brauca debesīs par Latviju kā Saules meitu. Gada izskaņā skatītāju vērtējumam tiks nodota arī režisores Annas Vidulejas spēlfilma Homo novus par 30. gadu Rīgu pēc rakstnieka Anšlava Eglīša romāna.
Vairāk informācijas var lasīt www.nkc.gov.lv un www.filmas.lv.